“Ja notiktu apokalipse vai katastrofa un jūs izdzīvotu, kādas būtu jūsu prasmes, kas nāktu par labu?” Aptauja ar šādu jautājumu un ar daudziem komentāriem nesen bija lasāma sociālās saziņas vietnē “Twitter”. Uz šādu jautājumu būtu vērts atbildēt katram. Vētras, plūdi, ugunsgrēki un sērgas iepriekš nepiesakās. Vai esam gatavi kaut mazākajām izmaiņām ikdienā, ierastajā komfortā? Cik daudz varam paciest un bez kā iztikt, lai sevi un tuviniekus nodrošinātu? Kādas ir mūsu zināšanas civilajā aizsardzībā?
Atgriežoties pie aptaujas – no vairāk nekā simta dalībnieku tikai divi piedāvā medicīniskās zināšanas, kādi piecpadsmit gatavi būvēt pajumti, zaru būdas, ēkas, pat dedzināt kaļķus. Daži atzīstas, ka prot plānot un organizēt, parūpēties par pienākumu sadalījumu grupā, saglabāt “vēsu galvu”, izdomāt, kur iet, ko un kā darīt. Izdzīvošanas skolas treniņos pabijušie uzskata, ka ir pietiekami izturīgi, var ilgu laiku iztikt bez ēdiena. Kāds komentē, ka ekstrēmos gadījumos pāri paliks tikai tie, kuri mīl dabu un sportu.
Priekšstats par apokalipsi laikam radies no filmām, kur pilsētas un infrastruktūra iet bojā, bet mežonīgā daba paliek, ļaudis atgriežas gluži vai akmens laikmetā, un sākas cīņa par izdzīvošanu. Domāju, ikkatram ir personīga pieredze ar neseno janvāra vētru un elektrības apgādes pārrāvumiem, lai saprastu, cik maz patiesībā vajag, lai sāktos viņa personīgā katastrofa. “Neiet internets”, kas paralizē lielu daļu valsts, aptur sakarus, vadību, norēķinus, tehnisko nodrošinājumu dažādām ierīcēm, kā arī attālināto darbu un mācības tūkstošiem cilvēku. Nav elektrības, un iestājas aukstums un tumsa. Punkts. Jā, arī avīzei rakstus nevar sagatavot un nodrukāt.
Vēl par aptauju. Dalībnieces sievietes sola gatavot ēst, konservēt, nodarboties ar dārzkopību, rokdarbiem, možuma uzturēšanu, joku stāstīšanu un augu apputeksnēšanu bišu vietā. Neviena nepiemin parūpēšanos par bērniem vai veciem un slimiem cilvēkiem, laikam pieņemot, ka apokalipse tos ir “parāvusi līdzi” un dzīve jaunajā laikmetā sākas no nulles.
Arī vīrieši uzskaita klasiskās pirmatnējā dzīvesveida prasmes: uguni iekurt, telti uzsliet, kaut ko dārzā iesēt, ravēt, rakt, nest, šaut, sist, vākt, skatīties, sargāt, iet pēc ūdens, kārtot kaut ko, būt par ziņnesi, likt cilpas, lamatas, medīt uz gaidi, nodīrāt, apstrādāt medījumu, iekārtot mitekli alā, mežā, apmācīt jauniešus izdzīvošanai. Acīmredzot amatnieki un inženieri aptaujā nepiedalās, jo neviens nesola gatavot saimniecībā noderīgus priekšmetus un darbarīkus vai pamazām atjaunot pasaules kārtību.
Atbildes, kurās solīta aktīva darbošanās, ir tikai trešdaļai. Ko tad pārējie? Daži godīgi paziņo, ka dotu iespēju cilvēkiem būt varonīgiem, viņus glābjot. Atlikušās divas trešdaļas atzīst, ka humanitārās prasmes nenoderēs, un piesakās uz vienkārši sarunāšanos pie ugunskura, apkārtējo izklaidēšanu, pasaciņu stāstīšanu, intrigu vērpšanu, kaut ko ar ogli uzzīmēt uz alu sienām, lai paliek vēsturei. Piedāvā arī psihologa un cilts šamaņa pakalpojumus, jo zina, “kuras pļavas puķes var pārtaisīt tējā”.
Ko noderīgu piedāvātu jūs?
Komentāri