Pēdējos gados par jauniešu problēmām runāts daudz, īpaši saistībā ar divus gadus ilgo kovida pandēmijas laiku. Plašie darbošanās ierobežojumi visvairāk ietekmē pusaudžus un jauniešus.
Vecumā, kad ļoti svarīga ir komunicēšana, sadarbība, vienaudžu sabiedrība, jauniešiem nācās darboties attālināti, daudz laika pavadīt vienatnē, darbojoties mājās. Varbūt tāpēc šogad jo vairāk vajadzētu pamanīt, ka 15.jūlijs ir Pasaules jauniešu prasmju diena.
Ar šo dienu, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas kalendārā ierakstīta jau deviņus gadus, ir vēlme pievērst sabiedrības uzmanību tam, cik svarīgi jau no skolas gadiem attīstīt tehniskās, profesionālās prasmes, lai veicinātu vietējo un globālo ekonomiku, samazinātu bezdarba līmeni un nepietiekamu nodarbinātību jauniešu vidū. Kampaņa Pasaules jauniešu prasmju diena mudina jauniešus domāt par savu prasmju attīstību – vismaz tā jācer. Kas tad ir mūsdienu jauniešu prasmes? Ja vērojam mūsu sabiedrības jaunāko paaudzi, ir skaidrs, ka viņu prasmes tehnoloģiju lietošanā nav apspriešanas vērtas – visi jaunieši, pat bērni prot izmantot viedierīces, datorus, planšetdatorus un citus gadžetus, ko reizumis nav apguvuši pieaugušie.
No otras puses, daudzviet dzirdamas bažas, vai mūsdienās tik pašsaprotamās viedierīču lietošanas iemaņas nākotnē neizskaudīs prasmi komunicēt bez šiem aparātiem? Lūk, par to ir vērts padomāt. Te atsauce uz aizvadīto pandēmijas laiku, kad jauniešu un bērnu iespējas socializēties bija ierobežotas līdz absolūtajam minimumam. Un, lūk, tad uzplauka viedierīču lietošanas ziedu laiks, pat mācību stundas norisinājās pie planšetēm un datoru ekrāniem. Vēl pirms pandēmijas, 2020.gadā, Kings koledža Lielbritānijā veica apjomīgu pētījumu, kurā piedalījās jaunieši no ASV, Eiropas un Centrālamerikas. Tas pierādīja, ka katram ceturtajam bērnam ir “problēmas ar viedierīču izmantošanu”, proti, to lietošana jau robežojas ar atkarību. Ierēķinot pandēmijas laiku, kas teju obligāti pieprasīja katram skolēnam pa savam viedajam aparātam, šie rādītāji tagad, 2023.gadā, varētu būt vēl dramatiskāki.
Lai arī pasaule mainās un jaunās paaudzes nekad nav bijušas un nebūs tādas kā iepriekšējās, tehnoloģiju attīstības straujajam ritmam vajadzētu mazliet pretoties kaut tālab, ka no svara ir arī jauno paaudžu veselība. Un arī jēgpilna darbošanās, ne tikai bezjēdzīga nīkšana pie viedierīcēm pasliktina veselību kā fiziskajā, tā mentālajā plānā. Svarīgi ir rast veidus, kā jauniešus ieinteresēt dažādās nodarbēs, kas izrauj ārpus tehnoloģiju tīmekļa, tostarp radīt bērniem un jauniešiem interesi par lietām, kas būs aktuālas arī nākotnē: vidi, ekoloģiju, sabiedrisko darbu, sociālo labklājību un fizisko attīstību.
Protams, jāatzīst, ka mūsdienu bērni un jaunieši ir arī ļoti radoši, aktīvi, gatavi pierādīt savas prasmes ļoti dažādos veidos, par ko esmu pārliecinājusies, vērojot aktivitātes izglītības iestādēs, kuras apmeklē manas meitas. Kā vecāks gan esmu attapusies situācijās, kad prātoju – bērnam ļoti patīk radoši darboties, ar rokām darināt lietas, gan mākslinieciskas, gan citādi radošas un interesantas, tomēr tas gluži neietilpst skolā paredzētajā mācību saturā, bet ārpus skolas veidu, kā to parādīt, ir maz. Līdz pamanīju, ka ir ļaudis, kas aktualizē bērnu un jauniešu pašradītos meistardarbu tirdziņus! Tas ir patiesi aizraujošs, bērniem ļoti saistošs veids, kā ļaut vaļu fantāzijai, no vienaudžiem uzzināt par jaunām prasmēm, parādīt un pat pārdot savu radīto produkciju, pat iepazīties ar jauniem domubiedriem.
Ļoti gribētos, lai šāda veida ārpusskolas aktivitātes, kuras nebūt nenozīmē maksas dalību vai kādu citu “klapatu” vecākiem, notiktu biežāk. No pieredzes un arī pedagogu stāstiem, kas organizējuši līdzīgus pasākumus, zinu, ka bērni šādās radošo tirdziņu dienās par viedierīcēm un to labumiem aizmirst. Par aktuālo kļūst līdzbiedru veikuma apskatīšana, jaunu prasmju izzināšana, redzot, ko interesantu ir izgatavojuši vai radījuši citi. Tas ir neatsverami, jo patiesi vairo jauniešu interesi par savām spējām, par to, ko ikviens bērns un jaunietis var paveikt pats.
Jāpiebilst, ka daudzas lieliskas idejas, kā sevi radoši izpaust, atrodamas tieši viedierīču nodrošinātajos interneta plašumos. Tā kā ne viss, kas saistīts ar tehnoloģiju lietošanu ir tikai draudīgs un negatīvs. Latvijas Jaunatnes padome uzsver: “Darbs ar jaunatni ir mērķtiecīgi veiktu darbību kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Šis darbs potenciāli ir viens no nozīmīgākajiem darbiem visās valsts politikas jomās, lai veicinātu jauniešu – Latvijas 13 – 25 gadus veco iedzīvotāju – pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un drošību, jo īpaši ilgtermiņā, jo tas veicina jauniešu pilsoniskās apziņas veidošanu, līderības prasmju attīstību, brīvprātīgā darba tikumu, sadarbības spējas izkopšanu, spēju pastāvīgi mācīties un citas prasmes, kuras ir nepieciešamas mūsdienu mainīgajam dzīves ritmam un darba tirgum.”
Mūsu jaunieši patiešām ir daudzpusīgi, talantīgi un radoši. Vien jautājums, vai vēlamies viņus saklausīt, saredzēt un palīdzēt uzmirdzēt savās prasmēs!
Komentāri