Cik strauji jāpalielinās algām un pensijām, ja degvielas cenas ik pa nedēļai sasniedz jaunu rekordu? Ziņu lentēs parādījusies Eiropas Komisijas informācija, ka Latvijā februāra pirmajā nedēļā atkal jauns pīķis 95.markas benzīna vidējai cenai – 1,544 eiro par litru, iepriekšējais rekords fiksēts janvāra nogalē – 1,526 eiro par litru.
Degvielas cenas kāpumu gandrīz katrs sajūt, tiklīdz atkal jāpapildina tvertne automašīnai, bet pēc īsāka vai garāka laika tas nepārprotami redzams preču un pakalpojumu cenās. Inflācijas burbulis aug aizvien lielāks. Finanšu ministrija šogad vidējo inflāciju prognozē 6,2% līmenī, bet gada pirmajā pusē pat līdz septiņiem procentiem. (Jāatgādina, ka pagājušajā gadā vidējā inflācijā Latvijā bija 3,3%.) Finanšu speciālisti gan vēsta arī labu ziņu, proti, gada otrajā pusē, energoresursu cenām stabilizējoties, arī patēriņa cenu pieaugums kļūs lēnāks, bet nākamgad inflācija būšot vairs tikai 3,1% un nākamajos divos gados turpinās pazemināties, līdz 2025.gadam stabilizējoties 2% līmenī. Taču līdz tam vēl jānodzīvo.
Kā iedzīvotājam, mums ikvienam, tikt līdzi inflācijas straujajam skrējienam? Skaidrs, tie kas ienākumus saņem no valsts – algu vai pensiju saņēmēji – vienmēr būs sliktākā situācijā nekā privātajā sektorā strādājošie, kur ar darba samaksu var rīkoties elastīgāk. Taču, no otras puses, tur arī riska faktoru daudz vairāk: kā uzņēmuma darbību ietekmēs tirgus situācija; kā pēkšņās un dažai nozarei pat graujošās izmaiņas resursu cenās; kā… Te varētu minēt vēl un vēl faktorus. Savukārt valsts un pašvaldības budžeta algotajiem tomēr ir liela priekšrocība – drošība, ka budžeta iestāde nebankrotēs un arī darba samaksa vienmēr laikus tiks ieskaitīta bankas kontā.
Tomēr, kaut šķietami esam vienā vezumā, situācija, kā jau tas ir jebkurā jomā, katram cilvēkam noteikti ir atšķirīga. Lai cik dārgāka būtu iecienītā siera šķirne, varbūt ne visiem jāuztraucas par inflācijas kāpumu? Saviem pilsoņiem to noskaidrot palīdzējusi Lietuvas Centrālā banka, tā piedāvājusi iespēju izmantot personiskās inflācijas kalkulatoru, kas ļaus salīdzināt savu situāciju ar kopējo inflāciju valstī. Tā ikviens lietuvietis var detalizēti salīdzināt savus tēriņus par divpadsmit svarīgākajiem preču un pakalpojumu veidiem – pārtiku, veselības aprūpi, transportu, atpūtu un citiem – ar kopējo inflāciju valstī. Varbūt arī Latvijā varētu sagaidīt tādu pakalpojumu?
Te gan jāpiebilst, ka Lietuvā vajadzība pēc šāda rīka varētu būt daudz nozīmīgākā nekā Latvijā. Proti, kaimiņvalstī pirmdien publiskotie dati liecina, ka gada inflācija Lietuvā janvārī bijusi 12,4%, bet salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī palielinājušās par 2,2%.
Komentāri