Ukrainā pilna mēroga iebrukuma jeb kara laikā gājušas bojā jau 302 430 Krievijas militārpersonas, ceturtdien, 2. novembrī, ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Ceturtdien tika arī ziņots, ka Ukraina diennakts laikā piedzīvojusi 57 Krievijas militāro spēku uzbrukumus. Savukārt Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts (IDEA) ceturtdien publicējis ziņojumu, kurā sacīts, ka demokrātija visā pasaulē piedzīvo lejupslīdi. To veicinājusi pašreizējo un bijušo līderu, tostarp Viktora Orbāna Ungārijā, Donalda Trampa ASV un Radžepa Tajipa Erdogana Turcijā valdīšana, teikts ziņojumā “Global State of Democracy 2023”. “Ungārijā, Polijā, Turcijā, Slovākijā, Izraēlā un Amerikas Savienotajās Valstīs demokrātisko normu eroziju ir izveidojuši līderi, kuri apgalvo, ka runā tautas vārdā,” brīdināts jaunajā ziņojumā.
Jāpiebilst, ka sešu gadu kritums ir ilgākais pasliktināšanās periods pēc kārtas, to valstu skaits, kurās situācija kļūst sliktāka, ir lielāks nekā to, kurās vērojams progress. IDEA ziņojuma analīze balstās uz situāciju 173 valstīs un ievēro 17 rādītājus, sākot no pilsoniskajām brīvībām līdz tiesu varas neatkarībai un ticamām vēlēšanām. Lai gan Eiropa “joprojām ir pasaules reģions ar vislabākajiem rādītājiem”, dominējot 20 augstākajās pozīcijās, kas saistītas ar tiesiskumu, citos rādītājos atšķirības starp reģioniem un valstīm Eiropā ir ļoti lielas.
Ziņojumā arī teikts, ka atšķirībā no Ungārijas un Polijas nesenajiem rezultātiem vēlēšanās citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, piemēram, Bulgārija, Čehija, Kosova, Latvija, Lietuva, Ziemeļmaķedonija, Rumānija un Slovākija, kļūst par demokrātiskas izaugsmes centru Eiropā, pateicoties ievērojamiem uzlabojumiem piecu gadu laikā.
Starp citu, 1. novembrī Eiropas Savienībai (ES) apritēja 30 gadi, toreiz stājās spēkā Māstrihtas līgums un uz Eiropas Kopienas pamatiem tika radīta jauna valstu savienība, lai novērstu Eiropas kontinenta politisko sadalīšanos. ES joprojām cīnās, lai aizstāvētu vienotības, solidaritātes un harmonijas ideālus. “Šodien noskaņojums Briselē ir drūms, tāpat kā tas bija 1993. gadā, kad ES tika izveidota uz vecās Eiropas Kopienas pamatiem. Toreiz, tāpat kā tagad, bloks saskārās ar lēnu ekonomisko izaugsmi, politisko dienaskārtību, ko daļēji veidoja labējie populisti, un asiņainiem kariem pie robežām. Tomēr, neraugoties uz šīm paralēlēm, nedrīkst aizmirst ES pārveidojošo ietekmi uz Eiropu pēdējās trijās desmitgadēs,” izdevumā “Politico” raksta Dermots Hadsons. Viņš arī uzsver, ka ES jāaizstāv savas pamatvērtības vairāk nekā agrāk. Pat ja populistiskā partija “Likums un taisnīgums” ir zaudējusi varu Polijā, citi labējie populisti, piemēram, Viktors Orbāns Ungārijā, turpina neievērot tiesiskumu. Hadsons: “Visbeidzot, lai gan ES arvien vairāk neuzticas Amerikas polarizētajai politikai, tā joprojām ir atkarīga no transatlantiskās alianses savas drošības dēļ. Donalda Trampa četri gadi Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā kaitēja ES. Otrs pilnvaru termiņš varētu būt katastrofāls.”
Tātad, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās paveikto trīsdesmit gadu laikā var vērtēt pozitīvi, bet, no otras puses, aizvien stiprāki un pamanāmāki kļūst procesi, ko dēvē par demokrātijas eroziju. Protams, krīžu un karu laikā iedzīvotāji un valstis vienmēr radikalizējas, dažādiem “nācijas glābējiem” un brīnumu solītājiem diezgan viegli izdodas iegūt vēlētāju balsis.
Latvija it kā varētu sevi paslavēt, jo mūs taču ir paslavējis IDEA, institūts, kas secinājumus izdara, balstoties uz stingriem un noteiktiem kritērijiem. Tomēr, manuprāt, tas būtu diezgan vieglprātīgi, jo populisms zeļ un plaukst arī Latvijā. Pašreizējās Saeimas opozīcijas runas un idejas ik pa brīdim vien ir ko vērtas un nereti varētu sacensties ar fantāzijas žanra romāniem. Tādēļ atliek vien saglabāt vēsu prātu un neieslīgt emocijās. Jo nav tādas brīnumnūjiņas un nav brīnupartijas, kura dažu mēnešu laikā var padarīt visus veselus, turīgus un laimīgus.
Komentāri