Demokrātija ir dārga – tas regulāri tiek atgādināts, kad kaut kas tiek darīts, šķietami nesamērīgi ilgi uzklausot, diskutējot, aicinot ekspertus, spriežot, vērtējot. Ne katrs saprot, kāpēc partijām piešķir naudu, lai tās darbotos. Bet šī brīža lielākais tēriņš demokrātijai ir parakstu vākšana.
Pēc 36 Saeimas deputātu rosinājuma, lai nepieļautu grozījumus likumā par ostām, Saeimas vairākums lēma Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām, taču opozīcija izmantoja Satversmē doto iespēju likt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu un sarīkot tautas nobalsošanu. Viss kā demokrātiskā valstī jābūt. Parakstu vākšana izmaksās 828 952 eiro. Katru dienu, arī brīvdienās, četras stundas parakstu vākšanas vietās pilsoņus gaida parakstu vācēji. Lai rīkotu referendumu jeb tautas nobalsošanu, jāsavāc ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita. Pret grozījumiem likumā mēneša laikā jāparakstās 154 868 vēlētājiem. No 10.marta līdz otrdienai parakstījušies 2575 vēlētāji jeb 0,17% balsstiesīgo, Cēsu novadā 67 jeb 0,2 procenti, citos novados vēl mazāk, bet Rīgā 0,1 procents balsstiesīgo pilsoņu.
Nevar pat iedomāties, kam jānotiek, lai nepieciešamo parakstu skaitu savāktu. Kāpēc tik maza interese? Atbilde ir skaidra – par ostu likumu, kā labāk, netiek runāts. Būtiskākais – netiek skaidrots. Jābūt patiesi dziļai interesei, lai burtos cauri 20 lappušu grozījumiem. Parakstu vācēji paskaidrojumus nedrīkst dot, medijos par parakstu vākšanu nerunā, nediskutē, tas arī saprotams, jo sabiedrībai un valstij ir citas, svarīgākas aktualitātes. Patiesībā galvenajiem likuma un grozījumu skaidrotājiem jābūt tiem 36 Saeimas deputātiem. Viņi klusē.
Kāds ieguvums no šī pasākuma? Vismaz tie, kuri dežurē 265 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 31 vietā ārzemēs, saņem atalgojumu par gaidīšanu. 576 390 eiro tiks izlietoti parakstu vācēju un citu darbinieku algām.
Demokrātija maksā. Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan, ka naudu tomēr varēja izlietot prātīgāk. Diezin vai paši parakstu vākšanas iniciatori cerēja, ka nepieciešamie paraksti tiks savākti. Var jau aizbildināties, ka tagad cilvēkiem prātā citas domas, ne tas, kādi priekšnieki būs ostās. Bet politiķi tāpēc ir politiķi, ka sadzird un sajūt sabiedrībai aktuālo un ar pašas sabiedrības atbalstu to risina, iet uz mērķi.
Pieņemot, ka likuma grozījumi radīs negatīvas sekas, cik daudzi to saprot? Vai pretim tai naudai, ko tērē parakstu vākšanai, nebūtu prātīgi pretī likt to, ko valsts piešķīra partijām, kuras ir pret grozījumiem, lai skaidro, kāpēc. Tas tāds ideālais variants, kas pirms Saeimas vēlēšanām, kurām vajadzēs ļoti daudz naudas, ir vienkārši muļķīgs prātojums. Taču acu priekšā rindojas eiro banknotes 800 000 vērtībā, ko izmaksās, var pat teikt, kādas grupas iegribai kaut ko mainīt, jau sākumā zinot, ka tas diezin vai izdosies.
Pagājušonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija nolēma atteikt biedrības “Brīvību tautai” iesniegtā likumprojekta “Likums par vakcinācijas pret “Covid-19” brīvprātīgumu” reģistrēšanu parakstu vākšanai. Vairākums komisijas locekļu uzskatīja, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu. Tas paredzēja noteikt, ka vakcinācija pret “Covid-19” ir brīvprātīga un ir aizliegts noteikt jebkādus ierobežojumus cilvēka tiesībām un brīvībām, balstoties uz “Covid-19” un tā paveidu vakcīnas vai saistītu medikamentu saņemšanas vai nesaņemšanas faktu. Atbilstoši tiesu praksei likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami vai kuri pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām vai Latvijas starptautiskajām saistībām. Tā kā vismaz par vakcinācijas niansēm parakstus nevāks.
Komentāri