Dskusijās allaž dzirdams, ka cilvēkiem ir ļoti grūti mainīt paradumus. Vieglāk to darīt tad, ja ir kāds ārējs spiediens, piemēram, ekonomiskā krīze, vai, kā pavisam nesen, pandēmijas ietekme. Tas jūtams arī tik ikdienišķā paradumā kā iepirkšanās.
Pandēmijas laikā cilvēki uz veikalu devās retāk, veidoja iekrājumus, sāka vairāk iepirkties attālināti e-vidē. Pēc Finanšu institūta veiktās aptaujas secināms, ka šobrīd 87% iedzīvotāju maina iepirkšanās paradumus inflācijas dēļ. Novērojams, ka līdz ar dārdzības palielināšanos cilvēki vairāk pievērš uzmanību precēm, kam ir atlaides, tāpat izvēlas lētāku zīmolu preces, kā arī taupa līdzekļus, gatavojot mājās, ņemot uz darbu pusdienas, kas sagatavotas paša virtuvē.
Pētījumu firma “Kantar” secinājusi, ka marta beigās cenu kā nozīmīgu kritēriju preču un pakalpojumu izvēlē minēja 57% Latvijas iedzīvotāju, jūnijā tam uzmanību pievērsa jau 62%. Domājams, katru mēnesi šis procents arvien palielināsies. Jāatzīst, pievēršot uzmanību cenu akciju atlaidēm, mani pārsteidz, ka dažas preces maksā pat lētāk nekā pirms sadārdzinājuma. Tā rodas jautājums, vai tiešām visām precēm cenu palielinājums ir pamatots?
Pēc Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem cilvēki arī arvien vairāk uzņemas paveikt pašu spēkiem, piemēram, sīkākus remontus, mājas vai dārza labiekārtošanu. Tas neizbrīna, ņemot vērā, ka nereti par pašu pakalpojuma saņemšanu jāmaksā vairāk nekā par materiāliem, kas nepieciešami. Paša veiktajam darbam kvalitāte sākumā gan var pieklibot, bet zināms, ka pieredze veidojas darot. Galvenais, lai tā netiek gūta darbos, kur kļūdas ar apdraudēt paša un citu veselību vai dzīvību.
Nav pārsteigums, ka 25% iedzīvotāju atliek vai atceļ lielākus pirkumus, tomēr izrādās, ka 7% rīkojas pretēji – steidz veikt pirkumus, lai vēlāk nebūtu jāmaksā vēl vairāk. Tajā pašā laikā 13% veido uzkrājumus, lai būtu lielāks drošības spilvens, gaidot apkures sezonu un turpmāko cenu kāpumu. Bet tikpat daudzi jau tagad ir spiesti tērēt uzkrājumus. Ekonomisti jau novērojuši, ka pēdējos mēnešos uzkrājumu temps palēninās. Domāju, arvien ir daudz ģimeņu, kur par uzkrājumu pat domāt nevar, jo joprojām alga netiek līdzi ikmēneša izdevumiem. Lai gan tieši šiem cilvēkiem drošības spilvens ir visvairāk nepieciešams, jo viņi katras cenu izmaiņas izjūt vissāpīgāk un iespējas variēt ar tēriņiem ir vismazākās.
Tomēr, jo lielāka būs inflācija, jo vairāk cilvēki pārdomās, par ko naudu izdot, kur to iespējams ietaupīt. Lai gan šobrīd notiekošie svētki visā Latvijā patiešām rada šķietamu ilūziju, ka cilvēkus nemaz nesatrauc dzīves dārdzība, tomēr nereti ģimenes ar bērniem vai seniori pirms pasākuma noskaidro, vai tas ir bez maksas, vai aktivitātes, kas tajā būs, būs par papildu samaksu. Iedzīvotāji ļoti novērtē, ka pagastu svētkos īpaši piedomāts, lai cilvēki varētu baudīt svētku programmu bez papildu izdevumiem, citādi ģimenei apmeklēt kādu pasākumu izmaksā ļoti dārgi. Arī ekonomisti jau vērtē, ka, tuvojoties ziemai, cilvēki mazāk tērēs izklaidei un atpūtas pasākumiem, jo klāt nāks lielie apkures rēķini, par ko vasarā vismaz daļai galva nav jālauza. Tas gan neattiecas uz tiem, kuri kurināmo iepērk tieši šajā gadalaikā un lielo cenu atšķirību, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izjūt jau tagad.
Kamēr inflācija ievieš jaunus paradumus, ir arī tādi, kas palikuši pēc pandēmijas. Izrādās, arvien liela daļa cilvēku iepērkas retāk, nekā to darīja pirms gadiem diviem, trim, jo secināts, ka tā iespējams vairāk ietaupīt. Saprotams, lieku reizi neaizejot uz veikalu, roka arī nepastiepjas ne pēc kā tāda, kas nemaz nebija ieplānots. Vienīgi lielākiem pirkumiem ir zināma ēnas puse – vai cilvēks spējīgs visu izlietot, lai produkti nesabojātos un nebūtu jāizmet.
Tieši pandēmija radīja paradumu veidot pārtikas rezerves, kas iepriekš daudziem, kuri nebija piedzīvojuši kara laikus, bija nesaprotams. Tagad pārtikas uzkrājumus veido, redzot, cik strauji palielinās cenas arī tādiem ikdienā lietojamiem produktiem kā maize, piens, kartupeļi, graudaugi, eļļa. Ja kas ir uzglabājams ilgāk, cilvēki nodrošinās.
Vēl “Kantar” pētījumā secināts, ka arvien palielinās vietējo ražotāju popularitāte. To, cerams, izjūt arī paši ražotāji, neskatoties uz to, ka viņi ne vienmēr var piedāvāt zemāko cenu. Tomēr pat laikā, kad tēriņiem tiek cītīgāk sekots līdzi, cilvēki novērtē kvalitāti un par to ir gatavi samaksāt vairāk, turklāt apzinoties, ka krīzes brīžos vietējos uzņēmējus atbalstīt ir vēl svarīgāk nekā citkārt.
Komentāri