Dzīvojam informācijas pārpildītā pasaulē. Tā gāžas no datoru, televizoru un telefonu ekrāniem, arī no avīzēm, žurnāliem. Viss taču pieejams! Ja zinām, ko meklējam. Tikai kā zināt, ka tas attiecas tieši uz mani un domāts man. Jāseko līdzi. Visam izsekot nav iespējams, un tā nevis retāk, bet biežāk izskan – par to nezināju, kur tad tas bija rakstīts vai teikts.
Tiem, kuri vēlas sabiedrībai kaut ko pavēstīt, kļūst aizvien sarežģītāk sasniegt tieši tos cilvēkus, kuriem grib nodot kādu svarīgu ziņu.
Pēdējā laikā starp dažādas informācijas izplatītājiem aizvien populārāki, īpaši jaunatnes vidū, kļūst influenceri jeb sociālo mediju satura veidotāji. Vēl viņus dēvē par ietekmētājiem.
Sabiedrisko attiecību aģentūras “Golin Riga” un kompānijas “Norstat” veiktajā pētījumā secināts, ka Latvijā vairāk nekā puse (59 %) aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka influenceri sociālo mediju profilos atspoguļo dzīvesstilu, kas drīzāk vai pilnībā ir nepatiess. Tikai viens procents cilvēku domā, ka satura veidotāju atspoguļotais dzīvesstils sociālo mediju platformās ir pilnībā patiess. Katrs ceturtais (26 %) respondents uzskata, ka influenceru publicētajā saturā parādās drīzāk patiess dzīvesstils. Savukārt gandrīz puse (48 %) aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka satura veidotāji atspoguļo drīzāk nepatiesu dzīvesstilu. Vēl katrs desmitais (11 %) cilvēks satura autoru dzīvesstilu uztver kā pilnībā nepatiesu.
“Paradoksāli, ka, neskatoties uz visai kritisko attieksmi pret influenceriem un viņu spēju būt patiesiem pret savu auditoriju, viņi tomēr ir viens no efektīvākajiem komunikācijas kanāliem zīmoliem un uzņēmumiem. “Euromonitor International” pētījuma rezultāti liecina, ka tiešsaistes influenceriem ir milzīga, liela vai mērena ietekme uz vairāk nekā pusi eiropiešu. 65% aptaujāto vecumā no 15 līdz 29 gadiem norādījuši, ka ļoti ieklausās influenceru viedoklī, savukārt starp respondentiem vecumā no 30 līdz 44 gadiem šādu atbildi sniedza 61%. Kopumā gan pasaules, gan Latvijas tirgū varam vērot, ka aizvien populārāki kļūst mikro un medium influenceri, jo viņiem vairāk uzticas un saikne ar šāda mēroga digitālā satura autoriem ir ciešāka,” aktuālo situāciju nozarē komentē sabiedrisko attiecību aģentūras “Golin Riga” vadītāja Laima Zēmele. Viņa arī uzsver, ka vienlaikus gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopumā influenceri atspoguļo realitātei neatbilstošu dzīvesveidu, bet tai pašā laikā ir pārliecināti, ka tie influenceri, kuriem viņi paši seko, ir patiesi pret savu auditoriju. “Šo fenomenu sauc par atribūcijas kļūdu, kas rodas, kad citu cilvēku uzvedību skaidrojam ar viņu personīgajām īpašībām, bet savu rīcību – ar objektīviem apstākļiem,” skaidro L. Zēmele.
Katrs dzīvojam savā burbulī – interesējamies par noteiktām tēmām, uzklausām tos, kam kādu iemeslu dēļ uzticamies, apkārt ir noteikts cilvēku loks. Kas notiek ārpus ikdienā zināmā un pierastā, nezinām un neinteresējamies. Ja vien pēkšņi ekrānā neparādās kas tāds, kas ieinteresē. Kaut vai, nesteidzīgi skābējot gurķus, ekrānā kāda sveša kundzīte iesaka savu recepti. Nav sarežģīta, jāpamēģina. Rodas interese, ko vēl viņa iesaka. Tā nemanāmi sākam sekot, līdz viļamies, jo ieteikums tomēr nav bijis derīgs. Gan jau uzrodas cits ietekmētājs, kurš, ja ne dalās pieredzē, kā skābēt gurķus, tad kā, ēdot plūmes, nenorīt kauliņu, vai cik vērtīgs ir tieši tas krēms rokām, jo līdzvērtīga nav.
Atliek tikai ļauties, un notriekts laiks garantēts, bet ieguvums kā kuru reizi.
Un tomēr – par to uzticēšanos un neapmaldīšanos. Zinām taču, ka patiesība tikai viena. Tā ir visa tā informācija, kas atbilst realitātei un faktiem, kā arī visi tie apgalvojumi, kas ir patiesi. Taču katram sava taisnība. Ko nu? Lai neapmaldītos, jādarbina, kā saka Erkils Puaro, pelēkās šūniņas. Gan tiem, kuri vēlas kādu informāciju nodot konkrētai sabiedrības daļai, gan tiem, kuri grib ko uzzināt, kaut nezina, ka viņiem tas jāzina.
Komentāri