Vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem. Visi pretendenti uz simts Saeimā esošajām deputātu vietām ir zināmi. Sākusies arī kandidātu vētīšana. Visskaļāk izskanējis, ka no visiem 1832 kandidātiem 34 ir pamatizglītība, bet 58 ir bezdarbnieki.
Platformā manabalss.lv pirms vairākām dienām sāka vākt parakstus par pieteikumu, ka Saeimas deputātiem jāparedz obligāta augstākā izglītība, un līdz trešdienas vakarpusei bija saņemta vairāk nekā puse no vajadzīgajiem 10 tūkstošiem parakstu.
Iniciatīvas iesniedzēja Maija Ludbārža norāda, ka “likumdošana nenosaka izglītības līmeni vai profesionālās zināšanas, kādām jāpiemīt deputāta kandidātam. Tāpat netiek pārbaudītas kandidātu zināšanas par valsts likumdošanu un Saeimas darbu. Tāpēc par Saeimas deputātu var kļūt personas, kurām trūkst izpratnes par deputāta darbu un tā nozīmi”. M.Ludbārža uzsver, ka “deputāta darbs prasa augstu kvalifikāciju un deputātiem ir jābūt speciālistiem ar zināšanām, kā strukturēti virzīt valsti uz labklājību, tāpēc ir jābūt noteiktam minimālajam izglītības līmenim, kas ļauj kandidēt uz Saeimu”.
Kamēr parakstu skaits par šo iniciatīvu ļoti naski palielinās, tikmēr tikpat aktīvi rit diskusijas, vai tiešām tā ir nepieciešama prasība, visbiežāk apelējot pie tā, ka augstākā izglītība nenosaka gudrību, daudzi diplomēti speciālisti ir negodīgi, savukārt veiksmīgi uzņēmēji ir bez augstākās izglītības. Protams, nav noliedzams, ka izglītība nav garants gudrībai un cilvēks ļoti daudz mācās no dzīves pieredzes, tomēr vai tiešām laikā, kad daudzās profesijās, lai pretendētu uz noteiktu amatu, ir jābūt vismaz pirmā līmeņa augstākajai izglītībai, ir pieņemami, ka cilvēkiem, kuri lemj par mūsu valsti, par mums visiem, nav jābūt nekādām prasībām, lai viņi varētu pretendēt uz šādu vietu?
Patlaban kandidēt uz parlamentu nedrīkst tikai tie, kas ir cietumā, kas sodīti par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Kā zināms, mums ir pat septiņi deputātu kandidāti, kuru vārdi ir atrodami Valsts drošības komitejas kartotēkās, bet arī viņiem nebūs liegts startēt vēlēšanās, jo viņi nav bijuši štata darbinieki. Galvenais nosacījums, lai varētu kandidēt vēlēšanās, – pretendentam ir jābūt sasniegušam 21 gada vecumu.
Man šķiet, jebkuram citam amatam, uz to pretendējot, ir vairāk prasību nekā šim. Un tad iznāk – ja nekur darbu nedabū, vari pieteikties uz deputāta vietu, jo izglītību nevajag, darba pieredzi nevajag, vajag tikai savu atbalstītāju loku, kas ir gatavi balsot.
Es, saprotams, ironizēju, jo, nenoliedzami, redzu ļoti daudz zinošu, pieredzes bagātu cilvēku ar nopietniem mērķiem, kas laikā, kad ne viens vien ir teicis, ka noteikti negribētu startēt vēlēšanās, to ir gatavi darīt ne jau tāpēc, ka nebūtu citu nodarbju. Bet gribētos, lai tādi ir visi simts mūsu valsts vadībā esošie.
Nedomāju, ka, lai pretendētu uz Saeimu, obligātai prasībai ir jābūt tieši augstākajai izglītībai, bet par to, ka tautas pārstāvju kandidātiem būtu jāizvirza lielākas prasībām, man nav nekādu šaubu.
Komentāri