Šodien 1.septembris, svētku diena, kurā netrūkst skaistu vārdu, apsveikumu, vēlējumu, solījumu un apņemšanos. Kaut tas viss tiešām piepildītos!
Bet par to, cik svarīgi mācēt skaisti runāt, solīt labumus citiem, bet patiesībā panākot labumu sev, atkal un atkal varēsim pārliecināties, klausoties 14.Saeimas deputātu kandidātos. Taisni brīnums, ka šogad viņus dzirdam tik maz, bet vēl jau laiks mazliet atlicis. Sak’, lai vēlētājiem solījumi paliek svaigākā atmiņā. Vai būsim tik gudri, ka neuzķersimies uz tukšvārdību, nenoticēsim vēlamajam, bet neiespējamajam? Vai būsim mācījušies, ka prātīgāk vērtēt cilvēku pēc viņa darbiem, ne vārdiem?
Bet ko lai padara, ja runātājs ir sava amata meistars, īsts vārdotājs, kurš uzrunāto gluži kā uz makšķeres āķa izvelk sev vēlamajos ūdeņos? Kaut kādas īpašas uzrunāšanas un izrunāšanas spējas piemīt tiem, kas atkal un atkal izmāna no citiem naudu, ieskaidrojot, “draudzīgi” brīdinot, kas notiks, ja naudiņa netiks pārskaitīta “labvēļa” norādītajā kontā. Tīri labi noder arī salda un laipna balstiņa, kas telefonā paziņo par necerētu laimestu kādu preču izplatītāju rīkotā loterijā un aicina pēc laimētā, lai tad uzrunāto apstrādātu tālāk, pārliecinot iegādāties vēl kādu sazin vai tiešām saimniecībā noderīgu lietu. Jādomā, labāk veicas tiem solītājiem , kam piedāvājumā kaut kas veselību veicinošs un uzturošs, jo kas gan spēj atteikties no kaut kā dzīves garumu ietekmējoša? Tiesa, nu jau runātājus bieži vien aizstāj sociālajos tīklos izplatītie reklāmas video, savu darbiņu veic popularitāti ieguvušie influenceri jeb ietekmētāji. Tātad vai ik uz soļa kāds mums kaut ko sola, lai iegūtu pats.
Vai mums šos solītājus nosodīt, pasmaidīt par viņu piedāvājumu, varbūt vienkārši ignorēt? Var arī tā. Bet varbūt vajadzētu no viņiem mācīties, kā citiem ieskaidrot sev vēlamo? Nu kādēļ tikpat ietekmīgi nespējam pārliecināt, ka smēķēt ir ļoti kaitīgi, ka transporta līdzekļu vadītājiem, arī pasažieriem ļoti svarīgi ievērot noteikumus, ka atkritumus vajag šķirot, bet dabu piesārņot ir tas pats, kas zāģēt zaru, uz kura pats sēdi.
Un kādu runas izteiksmes līdzekļu pietrūkst izglītības darbinieku arodbiedrībai, lai pārliecinātu sarunu partnerus, ka solījumi jāpilda, ka nesaklausīšana novedusi pie katastrofāla izglītības darbinieku trūkuma, kas tikai turpināsies, ja valdība nesadzirdēs? Daļa pedagogu tādā gadījumā sola ķerties pie darbiem, pareizāk gan – uz laiku atteikties no darba jeb streikot. Valdība skolotāju trūkumu cer mazināt ar projektiem “Iespējamā misija” un “Mācītspēks”, kas skolotāju pulku palīdz papildināt ar citu profesiju pārstāvjiem, bet patiesībā jau izskatās, ka vienkārši cer – kur tie skolotāji liksies, paraudās un strādās tālāk. Tad nu varbūt izglītības darbinieku arodbiedrībai, netiekot sadzirdētai, jārīkojas līdzīgi – jāīsteno projekti, kas skolotājus pārkvalificē par citu valstī trūkstošu profesiju pārstāvjiem. Jo skaidrs ir viens, no runām jāpāriet uz darbiem!
Komentāri