Vēl vakar notika pasākumi, kas veltīti Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļai. Tās laikā UNESCO ar sadarbības partneriem jau 11 gadus aicina aktualizēt medijpratības jautājumus.
No vienas puses, šķiet – lasi, skaties un saproti, ko gan vēl varētu mācīties. Tomēr mūsdienās, kad ir pieejama tik plaša informācija, turklāt to veidot var jebkurš un jebkādā formātā, prasme kritiski izvērtēt izlasīto, dzirdēto vai redzēto tiešām nav mazsvarīga. Arī cilvēku uzķeršanās uz viltus konkursiem sociālajos tīklos vai aicinājuma pēc palīdzības, lai gan īstenībā cilvēks nav ne slims, ne nonācis nelaimē, kā arī daudzi cilvēku apkrāpšanas gadījumi apliecina, ka nereti informācijas saņēmējs tomēr nespēj izvērtēt, kas ir patiesība un kas meli vai izdomājums. Jāatzīst, ka tie, kas apzināti melo vai krāpjas, dara to arvien izsmalcinātāk, tāpēc patiesi ne vienmēr ir viegli atšķirt patiesību no meliem.
Šādas mediju pratības nedēļas mērķis ir veicināt medijpratības un informācijpratības attīstību, lai uzlabotu cilvēku kritiskās domāšanas prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos, kā arī sekmētu pilsonisko līdzdalību, pašizpausmi, ekonomisko attīstību un cīņu ar dezinformāciju. Teikums savirknēts sarežģīti, tomēr jāatzīst, ka prasme kritiski izvērtēt informāciju, prast ar to rīkoties ir tieši tikpat svarīga kā finanšu pratība, kad cilvēks māk rīkoties ar naudu, kas viņam ir. Ne reti ir tā, ka kāds ar mazākiem ienākumiem labāk spēj tikt galā ar visiem izdevumiem nekā tas, kuram finanšu situācija ir daudz labāka, bet mēneša beigās makā allažiņ svilpo vējš.
Šī gada tēma ir “Uzticēšanās stiprināšana: priekšnoteikums medijpratībai un informācijpratībai”. Arī Latvijā notika gan diskusija jauniešiem “Manas Latvijas tēls. Kā atšķirt informāciju no dezinformācijas”, kā arī darbnīca par medijpratību un kritisko domāšanu, vebinārs Baltijas universitāšu mācībspēkiem, darbnīca bibliotekāriem, ekspertu diskusija, tiešsaistes semināru cikls pedagogiem. Tātad iespēja izglītoties bija dažādām iedzīvotāju grupām, jo tā jau ir, ka runa nav tikai par viltus sludinājumiem un konkursiem, krāpniecības shēmām, bet iedzīvotāju dezinformēšanai, šaubu, neuzticēšanās un agresijas sēšanai var būt daudz tālejošāki mērķi, kas skar ikvienu no mums. Tikko izdotajā izdevumā “Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties” izsmeļoši aprakstīti principi, ko izmanto, lai dezinformētu. Tie visi būtībā ir zināmi, bet, pārlasot vienkopus, diezgan skaidri izkristalizējas gadījumi, kad tieši dezinformācija tiek izmantota, lai pārliecinātu cilvēkus sākt šaubīties par savu pārliecību un likt mainīt viedokli. Ikvienam no mums ir vērts izglītoties medijpratības jautājumos, lai neuzķertos uz apzināti veidotu nepatiesu informāciju.
Komentāri