Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Uzticēšanās

Sarmīte Feldmane
11:10
03.12.2022
7

Katram cilvēkam ir kāds, kuram viņš uzticas. Gan zinot, ka padoms būs tieši laikā, gan atbalstīs, ja vajadzēs. Tāds stiprais plecs ir katram. Taču, dzīvojot sabiedrībā, ir jāuzticas ne tikai tuvajiem cilvēkiem, arī varai. Tai, kuru paši ievēlējuši, kura solījusi strādāt valsts un tautas labā. To, kas nav blakus, vienmēr viegli un ērti lamāt, saukt dažādos vārdos, jo droši zināms, ka vēlāk nebūs jānožēlo. Protams, ja viss notiek likuma ietvaros.

Par to, kā iedzīvotāji uzticas dažādām valsts institūcijām, politiskajai varai, regulāri notiek aptaujas. Tos, par kuriem tiek taujāts, atbildes parasti neapmierina, jo reti kad ir glaimojošas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 22 valstīs veiktajā pētījumā par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām    tikai mazliet vairāk nekā 13% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka politiskā sistēma nodrošina viņiem iespēju ietekmēt valdības lēmumus.

OECD dalībvalstu vidū vidēji 41% iedzīvotāju pauduši viedokli, ka uzticas savai valdībai, un tikpat – 41% – norādījuši, ka neuzticas. Augstākais uzticēšanās līmenis valdībai tradicionāli ir Norvēģijā (63%) un Somijā (61,5%).    Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai katrs ceturtais (24,5%) Latvijas iedzīvotājs uzticas valdībai, savukārt 62,3% neuzticas. Vēl zemāks uzticēšanās līmenis aptaujas rezultātos ir Kolumbijai, kur nacionālajai valdībai neuzticas 66,7% iedzīvotāju.    Rezultāti Latvijā uzrāda arī zemāku uzticēšanās līmeni civildienestam (35,2%; OECD vidēji – 50,2%), likumdevējam (20,7%; OECD – 39,3%), tiesu sistēmai (44%; OECD – 56,9%), politiskajām partijām (11,4%; OECD – 24,5%).

Pētījuma autori gan aicina būt uzmanīgiem, salīdzinot valstu rādītājus, jo tos ietekmē virkne kulturālu, sociālu, institucionālu un ekonomisku faktoru. Pieminot dažādu kultūru atšķirības sniegtajās atbildēs, kā piemērs tiek izcelta Japāna, kur, ņemot vērā aptaujas rezultātus, valdībai uzticas vien 24% iedzīvotāju, vienlaikus izteikti lielāks respondentu skaits ir izvēlējušies neitrālu pozīciju (23,5%) vai atzīmējuši, ka “nezina” (12,7%). Tādējādi iedzīvotāju īpatsvars, kuri skaidri pauduši neuzticēšanos valdībai, Japānā ir pat zemāks nekā vidējais rādītājs OECD valstīs.

Uzticēšanās rādītāji valdībai un valsts institūcijām jāaplūko kopsakarā ar iedzīvotāju atbildēm uz jautājumiem, kas, piemēram, atklāj, vai iedzīvotāji jūtas sadzirdēti un var paļauties uz valsts institūciju darbu noteiktās dzīves situācijās: saņemot izglītības vai veselības aprūpes pakalpojumus, kārtojot dažādus administratīva rakstura jautājumus, piesakoties sociālajam atbalstam.

Pētījuma rezultāti daudzās valstīs atklāj sava veida paradoksu: pat ja ievērojama daļa sabiedrības neuzticas valdībai un valsts institūcijām, vairākums iedzīvotāju var būt apmierināti ar valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Arī 60,8% Latvijas respondentu norādījuši, ka ir apmierināti ar informācijas pieejamību par valsts nodrošinātajiem administratīvajiem pakalpojumiem (OECD – 63%), 63,8% ir apmierināti ar to kvalitāti (OECD – 66,5%). 61,5% Latvijas iedzīvotāju uzticas, ka iesniegums bezdarba vai cita veida sociālajam pabalstam valsts iestādē tiks izskatīts godīgi (OECD – 58,54%). Tas apliecina, ka, nonākot tiešā saskarē ar dažādu administratīvo jautājumu risināšanu, Latvijas iedzīvotāji vairumā gadījumu tos novērtē pozitīvi.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pamatoti pauduši neapmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem (apmierina – 31,2%; OECD – 61,7%), izglītības sistēmu (apmierina – 42,2%; OECD – 57,6%). Tās ir nozares, kuru pilnveidošanai gadiem ir pietrūcis finansējuma un politiskās gribas veikt reformas.

Pētījuma autori norāda, ka augsta uzticēšanās valsts institūcijām nav obligāts demokrātiskas pārvaldības rezultāts. Zems uzticēšanās līmenis, ko mēra demokrātijās, ir iespējams tikai tāpēc, ka pilsoņi demokrātiskajās sistēmās – atšķirībā no autokrātiskām – var brīvi paust viedokli, ka neuzticas savai valdībai.
Demokrātisko sistēmu izturētspēja izriet arī no atklātām publiskajām debatēm par to, kā vairot pozitīvu sadarbību un savstarpēju uzticēšanos starp valsts pārvaldi un iedzīvotājiem.  Aptauja arī rāda, ka tikai 40% OECD valstu iedzīvotāju tic, ka valsts pakalpojumi tiks uzlaboti, ja par tiem sūdzēsies (Latvijā – 32,49%). 42% aptaujas dalībnieku Latvijā pat uzskata, ka amatpersona pieņemtu kukuli apmaiņā pret pakalpojuma sniegšanu ātrāk (OECD – 35%). Tikai 26% aptaujas dalībnieku Latvijā uzskata, ka viņu paustais viedoklis publiskajā apspriešanā tiks ņemts vērā (OECD – 32,9%). Vairāk nekā puse (53,59%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nacionāla līmeņa politika kādā jautājumā netiks mainīta, pat ja to pieprasīs vairākums sabiedrības (OECD – 40%).

Tā, lūk, izmērīta uzticība valsts varai un tās institūcijām. Labi gan, ka katrs nemērām uzticēšanos sev tuviem cilvēkiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
41
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi