Ik pa laikam kāds ierēdnis plašsaziņas līdzekļos paziņo, ka dārgāks būs tas un tas, savukārt populāras personas un dažādu diētu eksperti vēl pamāca, kā iztikt, centus rēķināt un izdzīvot. Vairākumu šo jauko padomu (Ja nav ko ēst, uzsildiet vakardienas cepetīti!), var laist gar ausīm, bet reizēm ir interesanti pasekot, kā paši padomdevēji risina taupības uzdevumus.
Kāda pašmāju tīmekļa zvaigznīte, “tiktokere” jau mēnesi izaicinājusi savu veselību, cenšoties iztikt un paēst par simts eiro. Pieņemu, ka rezultāts bija ne tikai sievietes popularitāte tīmeklī, svara nomešana, lai beidzot varētu iespraukties kārotajā svētku tērpā. Lielāks ieguvums bija apgūt ikdienas izdevumu plānošanu, sekot līdzi rēķiniem, atteikties no pēkšņi iekārotām lietām, kā arī iemācīties gatavot garšīgi ar to mazumiņu, ko eksperimenta budžets atļāva.
Interesanti ir taupīšanas izaicinājuma sekotāju komentāri un ieteikumi no pašu pieredzes. Vispirms jau atziņa, ka nevajag nesaprātīgi un bezjēdzīgi badoties, jo nepilnvērtīgs uzturs rada ļoti nepatīkamas emocijas, kam seko aizkaitinātība un nespēks. Vēlāk pēc šāda stresa organisms visu “atprasīs” ar uzviju un, beidzoties pašpasludinātajai diētai, strauji sāks krāt rezerves. Eksperimentāli pierādīts, ka cilvēks var izdzīvot bez ēdiena 50 dienas, protams, uzņemot pietiekamu daudzumu ūdens. Kaut kas tāds iespējams ārkārtīga stresa apstākļos, piemēram, karā, atrodoties gūstā, cenšoties izdzīvot kuģa avārijā vai dabas katastrofā.
Kāds komentētājs atļaujas pajokot, ka, redz, valdība paskatīsies uz šādu “gudrinieci”, secinās, ka cilvēki prot gluži labi izdzīvot, tātad valstī viss ir kārtībā. Vēl daži ar saviem ierakstiem cer uz mirkli slavas, sacenšoties par mazāko “dienasnaudu” iztikšanai. Kāds par “piecīti”, cits par trīs eiro…
Esam pieraduši visos gadalaikos ēst produktus, kas senāk bija pieejami tikai muižniekiem, bagātiem tirgotājiem. Patiesībā organisms jau gadsimtiem bija pieradināts pie sezonālā un arī reģionālā uztura. Ziemā, salīdzinot ar intensīviem darbiem pavasarī un rudenī, arī pie mierīgāka ikdienas ritma. Atzīstot, ka organismam aukstajā laikā vērtīgāki būs fermentēti produkti nekā avokado salātiņi, atgriezusies skābēšanas mode, saimnieces izmēģina ne tikai ierastos kāpostus, burkānus un bietes, bet arī citus dārza labumus. Labi var pārziemot ar graudaugu un pākšaugu ēdieniem, protams, neaizliedzot sev svētku reizē kādu īpašu gardumu.
Ko iesaka tie, kuriem taupīšana, izdevumu rēķināšana un “galu savilkšana” ir ikdiena? Noteikti neatteikties no sīkiem prieciņiem, kas dzīvi izdaiļo un drūmu dienu padara gaišāku, bet atteikties no ieradumiem un niķiem. Kādiem? Katrs pats jau labāk zina.
Taupīšana un ekonomēšana patiesībā ir tāda maiga sevis pāraudzināšana. Neatrausi uzreiz bērnam kādu našķi vai kaķītim konserviņus, jāsāk ar sevi. Ko varētu pamainīt dienaskārtībā, lai iegūtu laiku ēdiena pagatavošanai? Ja var, tad jāiepērkas tirgū vai zemnieku saimniecībās, jāapvienojas ar draugiem un paziņām kopīgas pirkšanas pasākumam, ekonomējot transportu un pat uzglabāšanas vietu, ja nav sava pagraba.
Komentāri