Par naudu var parunāt vienmēr. Īpaši jau to, kas citu makā vai kontā. Viens gan katram skaidrs, lai cik arī daudz eiro tērēšanai nebūtu, to vienmēr ir par maz. Nu ja, katram savas vajadzības, un arī savam un citu priekam kāds sīkums jāsagādā. To, ka maki nemaz nav tik tukši, labi var redzēt tirdziņos, kad tiek pirkti visdažādākie nieki. Ne jau praktiskai vajadzībai, bet tāpēc, ka iekrīt acīs, tāpēc, ka skaisti un jauki. Varēs kādam uzdāvināt. Vai saņēmējs priecāsies arī pēc tam, kad dāvinātājs būs aizgājis? To gan grūti paredzēt.
Lai Ziemassvētkos pretotos nevajadzīgu dāvanu pirkšanai, jābūt tik stingrai apņēmībai, kuru atmetot, jānotiek kam neiedomājami sliktam. Parastās pamācības, ka jādomā ar galvu, ka jādāvina noderīgas un praktiskas lietas, aizmirstas, ieraugot kādu vien noskaņu radošu nieku. Bet tā ir bijis un būs, nav pat vērts runāt. Labāk ieskatīties Centrālās statistikas pārvaldes informācijā. Tiesa gan, tā aptaujā apkopojusi datus par pagājušo gadu un nākamajā gadā aptaujā iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem šogad.
Kad vērtējam savus ienākumus, vērts zināt, ka pērn mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 48 eiro jeb 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 791 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie ienākumi – 513 eiro – mēnesī bija Vidzemē un Latgalē – 504 eiro. Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 711 eiro mēnesī un laukos – 604 eiro mēnesī.
Vienas personas mājsaimniecībām ienākumi pieauga par 14,2% – no 671 eiro mēnesī 2020. gadā līdz 766 eiro mēnesī pērn. Vientuļajiem senioriem (vismaz 65 gadu vecuma) ienākumi pieauga par 14,5% un personām līdz 64 gadu vecumam – par 12,8%.
Pērn vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji bija 232 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās vidēji 1 475 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 412 eiro līdz 801 eiro mēnesī. 2021. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko ienākumi.
Tā, lūk, dzīvojam. Un gaužas gan turīgie, gan trūcīgie. Protams, visam ir kāda robeža.
Un vēl par naudu. Ar jauno gadu minimālā alga Latvijā būs 620 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šīgada sākumā ar saviem 500 eiro Latviju mazumā apsteidza vien Bulgārija, kur minimālā alga bija 332 eiro. No Eiropas Savienības dalībvalstīm minimālo algu šogad nosaka 21 valstī.
ES statistikas birojs Eurostat informācijā par pārskatiem, gadā divreiz publicējot informāciju par minimālo algu, akcentē faktu, cik krasa ir atšķirība starp dalībvalstīm. Piemēram, šī gada jūlijā minimālā alga Bulgārijā bija 363 eiro, Luksemburgā – 2313 eiro. Tomēr atšķirības ir ievērojami mazākas, ja ņem vērā valstīs esošos cenu līmeņus. Izsakot pirktspējas standartā, minimālās algas dalībvalstīs ar zemāku cenu līmeni kļūst salīdzinoši augstākas nekā dalībvalstīs ar augstāku cenu līmeni, paskaidrots Eurostat informācijā. Ņemot vērā patēriņa cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, minimālās algas gada sākumā svārstījās no 604 eiro pēc pirktspējas standarta Bulgārijā līdz 1707 Luksemburgā, kas nozīmē, ka atšķirība starp augstāko un zemāko minimālo algu bija tikai gandrīz trīs reizes.
Tā, redz. Uz katru sīkumu, tāpat arī naudu makā vai kontā, aizputinātu ceļu var raudzīties no dažādām pusēm, vērtēt ar dažādām formulām, mērķi un izpratni.
Komentāri