Jau rudenī Cēsu novada pašvaldība ar aicinājumu vērsās pie dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem, kuriem pieder vairāki dzīvošanai derīgi nekustamie īpašumi, lai gādā, ka katrā tiktu deklarēta vismaz viena persona. Ja nebūs, tiks piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5% no kadastrālās vērtības.
Līdz šim gadam šāda kārtība bija Cēsu un Līgatnes pilsētā, kā arī Vaives pagastā. Tagad visā Cēsu novadā. Saprotams, viens novads viena kārtība visiem, ko nosaka Saistošie noteikumi.
Tanī pašā laikā vai tas nav sods par to, ka kādam ir dzīvoklis Cēsis un lauku māja kādā pagastā? Atgūts senču īpašums, tas pamazām tiek atjaunots, zeme sakopta, māja dzīvošanai vasarā gana laba. Saimnieks tur mīt no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tad sabrauc bērni, mazbērni, dzīve rit kā laukos, katrs pieliek roku, lai viss sakopts, lai dārzā izaugtu tīra pārtika. Rudenī bērni atgriežas darbā pilsētā, mazbērni skolās. Sākoties aukstajam laikam, māja tiek noslēgta ziemai, uzticēts kaimiņam uzmest aci, ja nu kāds ļaundaris ko iekāro.
Par to, ka dzimtai ir kopā sanākšanas vieta, ka tā aprūpē kaut arī mazu Latvijas stūrīti, tagad jāmaksā paaugstināta maksa. Var vien piebilst, ka saimnieks, kuru pieminu, vairākkārt saņēmis iepriekšējās pašvaldības atzinību par savas lauku sētas uzturēšanu. Ir skaidrs, ka pēc gadiem, kad māja būs pilnībā atjaunota, saimnieka meitas ģimene pārcelsies uz laukiem. Vasarā jau tagad viņa iesaistās vietējā pagasta dzīvē ar savu devumu.
Nu ja, kur gan problēma, ja ir bērni, mazbērni, var taču kādu piedeklarēt lauku mājā. Lai arī tā būtu mānīšanās, tas nebūt nav tik vienkārši – deklarētā adrese ir svarīga, pašvaldībā kārtojot skolas, bērnudārza jautājumus, izmantojot dažādus pakalpojumus, kas deklarētajiem ir lētāki. Tad nu jāizšķiras, maksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli vai atteikties no ikdienā vajadzīgiem pakalpojumiem dzīvesvietā.
Cik vainīgam jājūtas saimniekam, ka viņam ir dzīvoklis pilsētā un māja laukos? Nekur gan nav noteikts, cik īpašumi kam var piederēt. Varbūt var pieņemt Saistošos noteikumus un noteikt, cik cilvēkiem jādzīvo, piemēram, 56 kvadrātmetru dzīvoklī? Ja mazāk nekā lēmusi vietējā vara, par katru kvadrātmetru, kas nepienākas, maksā vairāk! Protams, tas ir absurdi! Taču arī tagadējā kārtība nešķiet godīga. Lai arī kādi būtu argumenti un cik gudrs pašvaldības mērķis, lai novadā deklarētu iespējami vairāk iedzīvotāju, vai par to jāmaksā tieši tiem, kuriem šis Latvijas stūrītis ir kas vairāk par nekustamo īpašumu?
Kāds teiks, ka brēka dažu eiro dēļ. Ne jau vienmēr un visur nauda tā galvenā. Bet attieksme. Sodu taču parasti uzliek par kaut ko sliktu izdarītu, kādu pārkāpumu, neievērotu termiņu. Vai tas, ka kādam vientuļam cilvēkam nav tikai dzīvoklis vai māja, bet ir abi, ir sodāmi?
Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” arī teikts, ka, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi, viens no principiem var būt arī “Teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai”. Ja ainavā ir skaista viensēta, vai tas nav ieguvums visai sabiedrībai?
Bet stāsts jau nav par likumu vai Saistošo noteikumu pareizību vai nepareizību, bet gan to, ko tajos ieraugām kā svarīgāko. Vai domājam, kā šodien izdevīgāk, vai tomēr redzam nākotni, kas tepat vien ir – aiz ceļa līkuma.
Komentāri