Nesen ziņu virsrakstos bija lasāms, ka Latvijā palielinājusies vidējā menešalga, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Latvijas oficiālās statistikas portāls vēsta, ka pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājies par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt pēc nodokļu nomaksāšanas vidējā alga tikai nedaudz pārsniedz tūkstoti– 1 006 eiro. Un, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa pret 2021.gadu samazinājusies par 8,7 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.
Paraugoties uz komentāriem pie rakstiem par šo tēmu interneta ziņu portālos, šķiet, tāda un lielāka alga nebūt nav lielajam vairumam Latvijas iedzīvotāju un darba ņēmēju. Kāda komentētāja Liene P. sociālā tīkla “Facebook” vietnē raksta: “Tas sanāk apmēram tā: tev ir 10 konfektes, man nav nevienas, bet kopā sanāk, ka katram pa piecām, un viss smuki!” Tā vien šķiet, ka datus par vidējo darba samaksu tā arī varētu vērtēt, jo nešķiet, ka katrs otrais, trešais vai ceturtais Latvijas strādājošais saņemtu tādu algu, diemžēl. Starp komentāriem vēl lasāmas nievājošas piezīmes par to, ka tāds vidējās algas pieaugums jau vairāk skaidrojams ar to, ka Latvijas valstsvīri sev pielikuši brangu naudiņas papildinājumu savai ikmēneša darba samaksai, tad ceļas arī vidējā alga.
Nesen ar kādu paziņu no Lielbritānijas runājām par dzīves un sociālajiem apstākļiem Baltijas valstīs salīdzinājumā ar “saulainajiem Rietumiem”. Viņš vērtēja, ka tāda liela plaisa starp zemāk atalgotajiem un lielās darba samaksas saņēmējiem nemaz tik daudzās valstīs nav. Labi, pārtikušajās valstīs, uz kurām mēs allaž raugāmies ar ilgpilnu skatienu, vairāk dominējoša ir vidējā šķira, kas pelna labi, ir pārtikusi un sekmīgi ienes valsts budžetā līdzekļus, cītīgi un pēc labākās apziņas maksājot noteiktos nodokļus. Paraudzījos, kāda ir situācija ar vidējo algu aprēķiniem citviet Eiropā. Pieejamie dati par vidējo atalgojumu Eiropas Savienības valstīs rēķināti gada skatījumā, tātad Latvijas gada vidējā alga kopā būtu 16 476 eiro. Starp 27 Eiropas Savienības valstīm Latvija ar savu vidējo algu ierindojas 19.vietā, aiz mums paliek Čehija, Horvātija, Slovākija, Grieķija, Polija, Rumānija, Ungārija un Bulgārija.
Bet, piemēram, Dānijā gada vidējā alga ir 63 tūkstoši eiro, Īrijā 50, 3 tūkst. eiro gadā. Ne velti tik daudzi mūsu tautieši izvēlas darbu Īrijā, un no turienes atpakaļ atbrauc vien retais. Pat tie, kas strādā vienkāršu, fiziski smagu darbu, saņem krietni vien motivējošāku atalgojumu nekā līdzvērtīgi strādnieki šeit. Tieši tāpēc Īrija, Lielbritānija, Norvēģija un citas Eiropas lielās valstis jau sen novērtējušas tā saukto “austrumeiropiešu” darba sparu, jo šos no viņu skatupunkta “zemāk atalgotos” un “zemāk uzlūkotos” darbus bijušo Padomju Savienības valstu spēcīgās vīriešu un sieviešu rokas un prāti labprāt paveic pat par mazāku samaksu, nekā varbūt to darītu vietējie – īri, briti vai norvēģi.
Jācer, ka likumdevēji un valdītāji, kas sev piemetuši algas palielinājumu, ne tikai priecāsies par skaistajiem skaitļiem, kas rāda, ka vidējā alga Latvijā pamazām kāpj, bet pratīs lemt tautai par labu – ar mērķi likt Latvijai kā valstij zelt un plaukt nākotnē, lai no Īrijas, Lielbritānijas un citām labāku algu maksājošām vietām ar prieku atgrieztos arī šodienas emigrantu bērni un mazbērni.
Komentāri