Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Skolotājs. Gaisma. Pastāvēšana

Sarmīte Feldmane
23:54
23.03.2023
18

Par skolu tīkla sakārtošanu tiek runāts un spriests daudz. Viedokļi dažādi, un tiek uzsvērta gan mazo skolu neatsveramā loma vietas identitātes saglabāšanā un attīstībā, gan nelietderīga valsts līdzekļu tērēšana. Un abām pusēm taisnība.

Vairākkārt dažādās diskusijās    pagastu iedzīvotāji mēģina aizstāvēt savas skolas pastāvēšanu. Allaž arī tiek piebilsts jautājums, kas notiks ar ēku. Diemžēl visbiežāk par vietējās skolas kā izglītības iestādes pastāvēšanu satraukti ir pedagogi un bērnu vecāki. Pārējo pagasta sabiedrību tās nākotne tik ļoti neuztrauc. Jā, protams, slikti, ka skolas nebūs. Kas ar to tiks zaudēts, kā pietrūks lielākajai daļai vietējās sabiedrības? Atbilde neizskan. Tas diemžēl neliecina par skolas, kā senos laikos teica, gara gaismas nesējas nozīmību. Un nav taču tā, ka šais­laikos izglītība nebūtu vērtība, kuru ikviens vēlētos nodrošināt nākamajām paaudzēm.

Daudz runāts par skolotāja darba prestižu. Vai tas atkarīgs tikai no tā, cik atalgota ir šī profesija? Noteikti nē. Prestižu veido vispirms jau katrs pats. Cik cienīts katrs mazās skolas skolotājs ir savā pagastā, kā viņš iesaistās sabiedrības dzīvē, vai ir tās aktivizētājs. Pagasta sabiedrība nav tikai tie, kuru bērni mācās skolā, bet gan tie, kuri te dzīvo. Jārēķinās arī ar skolas bijušajiem absolventiem, kuri savas izglītības iestādes vārdu un pedagogus vai nu slavē, vai peļ.

Ja pagastā dzīvo kaut vai nepilns tūkstotis iedzīvotāju, bet uz diskusiju par skolas nākotni neatnāk pat 20, rodas jautājums par mācību iestādes aktualitāti, nozīmīgumu. Un cik skolotāju piedalās publiskās sarunās par kāda pagasta attīstību? Labi, ja daži.

Bieži vien tiek ironizēts par vīzijām, uzdrošināšanos meklēt jaunas pieejas, tās jau saknē noliedzot. Bet kurš gan cits, ja ne skolotāji ir tie, kam jāmeklē jaunais, jāieinteresē bērni ne tikai par kārtējo mācību vielu, bet arī vecāki, sabiedrība jāpārliecina, ka skola pagastā ir vērtība. Ne jau vārdos, ne jau atsaucoties uz 19.gadsimtu, bet rādot to šodien. Lai patiesi pagasta iedzīvotāji aizstāvētu savu mazo skolu, sauktu to par gaismas pili, viņiem jābūt pārliecībai, kāpēc to darīt. Ne balstoties uz emocijām, bet domājot racionāli. Ja novadnieki redzēs un sapratīs, ka tad, ja pagastā nebūs skolas, nebūs arī vēl tā un tā, neatgriezeniski pazaudēs vēl kaut ko, viņi prasīs no skolas kolektīva rīcību, atbalstīs, izdomās, ko varētu darīt, lai pagasta skaistā, lielā ēka nepaliek tukša. Un tad jau tā ir kopienas, nevis vien pārdesmit cilvēku balss.

Tas kopumā ir stāsts par skolotāja vietu vietējā kopienā, līdzdarbošanos, tās bagātināšanu. Tas ir ļoti nozīmīgi īpaši tagad, kad dažādos formātos runā par identitātes saglabāšanu, izglītības nišas meklēšanu. Pastāvēs, kas pārmainīsies – ne jau spēlējoties ar vārdiem, teicis Rainis. Cik un ko gatavi gaismas nesēji – skolotāji – dot sabiedrībai, vai palīdzēt atvērt durvis ne tikai skolēniem, arī pieaugušajiem, pilnveidojot viņu zināšanas? Vai nākotnē skolas nav tās, kurām jākļūst par kopienu centriem, nevis tikai obligātās izglītības iegūšanas vietām? Atbilde un reizē arī sava vieta pagastā jārod pašiem skolotājiem. Parunāšanās par to, cik viss    slikti, neko neatrisinās, ir jādara. Vispirms jau skolai jāuzklausa pagasta sabiedrība, ne tikai skolas bērnu vecāki. Var nākties dzirdēt arī ne tik glaimojošus vārdus. Protams, var no tā izvairīties un gaidīt, kad    skolu  slēdz. Katram taču skaidrs, ka bērni bez izglītības nepaliks, vecāki vai pašvaldība nodrošinās, lai viņi nokļūtu izglītības iestādē.

(Pārdomas radušās no iedzīvotāju sanāksmēs, diskusijās par pagastu, skolu šodienu un nākotni dzirdētā).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
27

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
27

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi