Kopš aizvadītā rudens ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos un tīmeklī parādās ziņas par mākslīgā intelekta sasniegumiem. Neparasti fantāziju pasaules zīmējumi, eksotiskas it kā fotogrāfijas no vietām, kuras neeksistē, arhitektūras brīnumi un nereālas dabas elementu kombinācijas. Piemēram, krāšņo plīvurzivtiņu attēli ar kaķa “sejām” vai neticami senioru portreti bez grumbām, smaidoši, pārlaimīgi košu ziedu ielokā.
Daudzi ar prieku izmēģina kādu no programmām un cer, ka tās izmainīs, atvieglos un uzlabos dzīvi. Taču katram jaunievedumam ir savas blaknes, kas mani rosināja uz pārdomām. Pirms iebrist mākslīgā intelekta jeb MI nezināmajos ūdeņos, nolēmu izpētīt, “kas tas par zvēru”.
Tīmeklī kāds kaimiņzemes jaunietis lepojas ar augstskolas diplomu, ko ieguvis, izmantojot studijās MI rakstīto bakalaura darbu. Protams, studenti lieliski jūt un izmanto tehnoloģisko progresu. Vienai daļai tas palīdzēs mācīties, citus padarīs trulākus.
Arī pie mums ir gudrinieki. Marta vidū Rīgas Stradiņa Universitātē politikas zinātnes programmā students iesniedza darbu, kas veidots ar mākslīgā intelekta programmu. Ko nu? Pasniedzēja konstatēja, ka labā valodā sarakstīts teksts par vienu valsti ir tik nekonkrēts, ka to varētu teikt par jebkuru. Fakti izdomāti, jo tādu institūtu, fondu vai programmu nav. Tā pagaidām izdodas pieķert blēdi, jo studenta “sadarbības partnerim” MI neveicas ar atsaucēm – pagaidām nesaprot, kas tas ir.
Par laimi, ir citas programmas, kas atšifrē, cik no iesniegtā teksta ir paša rakstīts, cik mākslīgi radīts, tomēr arī tad mēdz būt, ka MI kļūdās, uzdodot par plaģiātu īstu autordarbu.
Viena no mākslīgā intelekta versijām ir valodas veidotāja. Tā rūpējas, lai teksts izskatītos “gluds”, savukārt saturs tai pagaidām ir vienaldzīgs. Kāda žurnāliste konstatējusi, ka kolēģi izjokojuši ar mākslīgā intelekta rakstītu ziņu. Lasot nodomājusi, ka autoram todien bijis iedvesmas trūkums, jo teksts tāds sauss un bez cilvēciskās pieskaņas.
Žurnāliste Elita Veidemane pajautājusi mākslīgajam intelektam “kas ir Elita Veidemane?” un bijusi pārsteigta. MI pastāstījis, ka žurnāliste paguvusi precēties gan ar Andri Šķēli, gan Andri Bērziņu (bijušo Valsts prezidentu), ar kuru esot kopīgi divi bērni. Jauki! Turpiniet vien uzticēties MI!
Vēl viens piemērs. Jokdari nolēmuši pajautāt, kas ir Andrejs Upīts. Mākslīgais intelekts, kam pagaidām smadzeņu bibliotēkā par Latviju vēl pārāk maz informācijas, atbildējis, ka viņš ir komponists, kas sacerējis baletu “Zelta zirgs” un operu “Spoku nams”.
Arī rakstniece Dace Rukšāne vēlējusies noskaidrot, ko MI darītu ar jaunā romāna varoņu attiecību samezglojumu, kādas izvēles varoņi izdarītu. Viņas komentārs: “Tas ķēms man nolasīja veselu lekciju par jaukšanos svešās attiecībās un pateica, ka visiem ir brīva izvēle un lai paši lemj!”
Ir skaidrs, ka pret tehnikas progresu nav iespējams cīnīties, mākslīgā intelekta pakalpojumus var izmantot. Starp citu, par Alūksnes Jauno pili skaistā valodā stāsta virtuālais tūrisma gids – mākslīgais intelekts.
Komentāri