Pērn veiktajā pētījumu centra SKDS aptaujā noskaidrojies, ka Latvijā krietni vien samazinājies to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas. 23.aprīlis visā pasaulē tiek atzīmēts kā grāmatu autortiesību diena. Paraugoties uz notikumiem Latvijā, kas plānoti saistībā ar šo dienu, neko daudz atrast neizdevās. Skumji, bet tas liek domāt, ka patiešām pamudināt cilvēku interesi par grāmatām kļūst arvien grūtāk. Acīmredzot arī šādi tematiski pasākumi visdrīzāk paliktu neapmeklēti vai tajos piedalītos vien uz rokas pirkstiem saskaitāmi entuziasti.
Sarunās ar novada bibliotēku vadītājām laika gaitā tapis skaidrs, ka ļaudis, kas izvēlas nākt uz bibliotēkām pēc lasāmvielas, vairumā gadījumu ir pensionāri – cilvēki, kas gadu gadiem pieraduši patīkami kavēt laiku, lasot viena vai otra žanra literatūru. Lai arī starp bibliotēku apmeklētājiem netrūkst vidējās paaudzes grāmatmīļu, tomēr teju visas bibliotēku vadītājas un arī skolu pārstāvji, ar ko esmu runājusi par grāmatām un lasīšanu kopumā, atzīst, ka vislielākā bēda mūsdienās ir jaunās paaudzes neieinteresētība un nevēlēšanās lasīt. Īpašs satraukums vēl par to, ka jaunieši un bērni nelasa literatūru latviešu valodā, priekšroku dodot grāmatām svešu zemju mēlēs, galvenokārt angļu valodas izdevumiem.
Pagājušajā gadā SKDS veiktajā aptaujā 1000 respondentiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem tika jautāts, cik grāmatu izlasīts pēdējos sešos mēnešos. 59,9% norādījuši, ka nav izlasījuši nevienu. Salīdzinājumam – 2013.gada jūlijā grāmatas nebija lasījuši 47,1% aptaujāto, 2019.gada jūlijā tā atbildējuši 50,4 % respondentu. 2021.gadā vismaz vienu grāmatu sešu mēnešu laikā bija izlasījuši 38,8% iedzīvotāju. Salīdzinot iepriekšējos gadus, kritums ir pamanāms: 2013.gadā tādi bija 50,4% aptaujāto, 2019.gadā – 48,3%.
Gan sarunās ar bibliotēku vadītājām, gan arī pavērojot SKDS aptaujas datus, ir skaidrs, ka starp grāmatmīļiem pārsvarā ir sievietes. Dati par 2021.gadu rāda, ka sievietes, kuras atbildēja, ka grāmatas lasa, vidēji izlasījušas 2,2 literāros izdevumus gadā.
Interesanti, ka aktīvāk grāmatas lasījuši cilvēki, kuru sarunu valoda ģimenē ir latviešu valoda. Lasītāju skaitā lielāks īpatsvars ir cilvēkiem ar augstāko izglītību un vidēji augstiem mēneša ienākumiem uz vienu ģimenes locekli. Tas, protams, varētu būt skaidrojams arī ar to, ka liela daļa cilvēku, kas lasa, grāmatas izvēlas iegādāties un paturēt savā īpašumā, bet, ja paraugās uz grāmatu cenām veikalos, ir tikpat skaidrs, ka ne katram ir pa kabatai ziedot 15, 20 un vairāk eiro par grāmatu, kuru visdrīzāk kāds varbūt nemaz līdz galam neizlasīs vai arī izlasīs pāris dienās.
Interesanti, ka visaktīvākie grāmatu lasītāji ir Latgalē, Vidzeme ieņem godpilno otro vietu. Sarunās ar bibliotēku pārstāvēm radies iespaids, ka vairums lasītāju, kas izvēlas grāmatas ņemt bibliotēkās, patiešām ir cilvēki, kam ikdienas ritms ļauj veltīt gana daudz brīžu šai nodarbei: pensionāri, jaunās māmiņas, kāds pēc slimošanas un atveseļošanās periodā, kad varbūt citas aktivitātes mazāk pieejamas. Arī SKDS dati rāda, ka grāmatas lasa vadītāji, mājsaimnieces, skolēni, studenti un pensionāri. Mazāk grāmatas lasa speciālisti un ierēdņi, kam seko individuālā darba veicēji un strādnieki.
Raugoties uz cenām grāmatnīcās, ir saprotams, kādēļ trīs ceturtdaļas no aptaujātajiem cilvēkiem atzinuši, ka nav nopirkuši nevienu pašu grāmatu. Arī dzīves dārdzība kopumā taču pēdējos pāris gados ir strauji kāpusi. Ja jārēķina līdzi izdevumiem mājsaimniecībā, vai vispār paliek kaut kas, lai atlicinātu to grāmatām veikalu plauktos. Padalīšos – no tipogrāfijas līdz lasītājam grāmatai tiek uzlikts milzīgs tirgotāja uzcenojums, reizumis pat 80 %. Tādēļ izpārdošanas brīžos varam nopirkt grāmatu, kas maksājusi 20 eiro, par nieka “piecīti”.
Grāmatas noteikti izkonkurē arī citas izklaides iespējas: televīzija, filmu pieejamība visās ierīcēs ar “Netflix”, “Prime Video” vai citu aplikāciju, nemaz nerunājot par plašo tīmekli un planšetdatoru piedāvātajām iespējām. Tādējādi arī sarūk to cilvēku skaits, kas grāmatas lasa, jo ir taču tik daudz iespēju, kā laiku aizpildīt citādi!
Tomēr, par spīti tam, no kā gan vēl var smelties tik daudz ideju, fantāzijas lidojuma un dzīves atziņu, izdzīvot simtiem stāstu un tam visam klāt papildināt savu literārās valodas bagāžu? Liels uzdevums veicams lasītprieka vairošanā ir pedagogiem, kā skolās un bērnudārzos pamudināt jauno paaudzi planšetes vietā paņemt grāmatu, pašķirstīt un iegremdēties pasaku vai citu fantāzijas tēlu pasaulē. Jācer, ka ar laiku šī atzīmējamā diena, ko pasaulē svin kopš 1995. gada, godinot autorus un viņu darbus, kā arī pievēršot sabiedrības uzmanību literatūras nozīmei cilvēku dzīvē un autoru ieguldījumam sabiedrības sociālajā un kultūras progresā, kļūs par tādu notikumu, ko arī bērni gaida ar prieku.
Katalonijā aizsāktā Grāmatu un autortiesību diena tiek atzīmēta 23.aprīlī, kas ir Viljama Šekspīra (1564. – 1616.) dzimšanas diena un Migela de Servantesa (1547. – 1616.) nāves diena. Starptautisku nozīmi šim datumam UNESCO piešķīra 1996. gadā, kā mērķi izvirzot sabiedrības, īpaši jauniešu, pievēršanu literatūrai, grāmatu lasīšanai un izglītošanai autortiesību jautājumos. UNESCO katru gadu šajā dienā aicina sabiedrību izcelt grāmatu un caur to sniegto zināšanu nozīmi izglītības, kultūras un ekonomiskas labklājības sekmēšanā, kā arī – veicina sabiedrības interesi par grāmatām, dažādu tautu literatūru un dažādiem autoriem. UNESCO caur šo dienu turpina uzsvērt tieši grāmatu lomu, kas līdzās modernajām tehnoloģijām nodrošina jaunu informāciju un veicina zinošas sabiedrības attīstību, kas sakņojas spējā atrast, analizēt to, ko sniedz grāmatas, tādējādi paplašinot redzesloku un veicinot personīgo izaugsmi.
Komentāri