Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Latvijas un latviešu skaistums

Iveta Rozentāle
15:40
14.05.2023
113

Lielajā pasaules kartē Latvija ir neliela teritorija, aizņem vien mazītiņu Eiropas daļu, bet īpaša katram latvietim un arī daudziem ārzemniekiem, kuri tuvāk iepazīst mūsu valsti.

Nenoliedzami, Latvija ir vienreizīga ar četriem gadalaikiem. Arī šis ir ļoti skaists brīdis dabā – viss plaukst, priecējot ar zaļo krāsu toņu bezgalīgo daudzveidību. Un lai gan arī citviet ir tādi koki un ziedi kā pie mums, tieši tāda to salikuma, kāds ir Latvijā, citviet nav. Šobrīd steidz ziedēt un ar savu smaržu reibināt plūmes, arī ievas sarosījušās ziedēšanai, un ābeles ietinušās tikko jaušamā baltā plīvurā, gatavojoties ziedu raisīšanai. Arī ceriņu vēl nelielajos pumpuros jau nojaušamas krāsas, kas priecēs pavisam drīz. Bet dobēs savu daili atrāda tulpes un narcises. Turklāt tulpes ar katru gadu var dižoties ar arvien lielāku ziedu un krāsu dažādību.

Un, lai gan saule mums visiem viena, katrā zemē saulriets ir nedaudz citāds. Jāteic, ka Latvijas saulrieti man nekad neapnīk, jo tie lielākoties ir kā mākslas darbi, kuros izmantota visdažādāko krāsu gamma, gan spēlējoties ar maigām pasteļtoņu pārejām, gan aizraujot ar ugunīgi košiem toņiem.

Un mūsu Latvijas karogs, un pati Latvija. Jau bērnībā vienmēr priecājos, cik skaista forma ir Latvijas kontūrai. Ir valstis, kurām tā ir ļoti neizteiksmīga, bet mums unikāla un nav sajaucama ne ar vienu citu valsti. Un mūsu sarkanbaltsarkanais karogs – ir lepnums to redzēt gan pie mums Latvijā, gan citviet pasaulē. Man ļoti simpatizē gan krāsu proporcionālais izvietojums, gan karmīnsarkanais tonis.

Un latvieši – ja salīdzina ar citām tautām – ,vairāk turamies katrs par sevi, esam atturīgāki nekā, piemēram, dienvidnieki, arī pacietīgi, labsirdīgi un, nenoliedzami, strādīgi, tajā pašā laikā mākam atrast laiku arī atpūtai. Bet arī mūsu mazajā teritorijā esam gana atšķirīgi; vidzemnieks atšķiras no kurzemnieka, zemgaļa vai latgalieša. Un tieši tāpat arī mūsu novadā atšķiramies – pārgaujnieks ir citāds nekā piebaldzēns.

Lai gan Latvija vēl nevar lepoties ar senu vēsturi, tomēr kultūras mantojums mums ir īpašs, ļaujot sajust katra latvieša sak­nes, un arī ārzemniekiem tas ir ļoti saistošs. Vienmēr ar lielu interesi gadatirdziņos iepazīstos ar vietējo cilvēku skaistajiem darinājumiem, pat māla podiņi katram būs ar savu rokrakstu un reizē tik latviski. Latvieši ir izdomas bagāti, un tas redzams arī katra veikumā. Nenoliedzami, arī mēs, latvieši, maināmies. Lai arī esam dziedātāju tauta, arvien mazāk mājās svētkos dziedam, reti Līgo svētkos ejam no mājas uz māju, lai apdziedātu kaimiņus, tomēr latvietis ir un paliek latvietis, arī tas, kuram latviskās tradīcijas nemaz nav ļoti tuvas. Un, neskatoties uz tradīciju maiņām, ne viens vien svētkos uzklāj baltu galdautu vai, dzirdot valsts himnu, pieceļas, lai to nodziedātu no sirds.

Jā, ārzemnieki mūs mēdz sajaukt ar lietuviešiem, igauņiem vai somiem, bet es domāju, katrā no mums ir sajūta – es esmu latvietis. Un pat ja ikdienā šķendējamies par dažādām nebūšanām, mēs esam lepni, ka esam tieši latvieši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi