Gana regulāri tiek runāts par to, ka pašvaldības nedrīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā, radīt neveselīgu konkurenci uzņēmējiem. Runāts tiek par dažādām jomām, beidzot ar sīku pakalpojumu, kaut vai santehniķa, sniegšanu ikdienā. Taču būtiska nozare, kurai pašvaldības atvēl gana daudz budžeta naudas, ir kultūra.
Pirms gadiem populāra bija novadu konkurence, kurš vasarā uz svētkiem uzaicinās populārāku grupu, kur no dažādām Latvijas malām sabrauks klausītāji un tālāk nesīs vēsti – redz, ko viņi var atļauties, redz, kā māk. Tagad novadu mazāk, katra centrā kāda lielāka pilsēta, bet nesaprotami apvienību jeb bijušo novadu svētki aizvien notiek. Kad izveidoja mazos novadus, bija saprotams, ka pirmos gadus pa kārtai katrā pagastā rīkoja iepazīšanās jeb izrādīšanās svētkus. Novadiņa kaimiņi devās iepazīt kaimiņus. No mazajiem novadiem pāri palikušas apvienības, kas nodarbojas ar saimnieciskiem jautājumiem, bet pagastu kultūras dzīve nu ir kultūras pārvaldes ziņā.
Katrā pagastā kultūras dzīves norisēm savi mērķi un nepieciešamība. Ja kaimiņš ar kaimiņu sadarbojas, kopā rīko un svin, par to vien jāpriecājas – jo vairāk cilvēku nāk kopā, jo līksmāka svinēšana. Taču kas ir apvienības pagasti? Kas tos vieno, ja svin apvienības svētkus? Atbildes dzirdētas dažādas: tā pēdējos gados iesākts; apvienības teritorija lielāka, var atvēlēt vairāk naudas rīkošanai; bet svarīgākais – cilvēki taču grib ko lielāku, ne tikai to, kas notiek pagastā, ne katrs var samaksāt par koncertu.
Taisnība. Katrs gribam ko lielāku, lai citi pabrīnās, lai sabrauc pie mums, priecājas. Un te atkal nonākam pie populāru grupu koncertiem, kas ir vai nu bez maksas, vai par dažiem eiro. Kur vēl citur, ja ne pašvaldības rīkotos svētkos, tik lēti var baudīt mūziku?
Koncertus rīko dažādas producentu kompānijas. Biļetes cenu izkalkulē, rēķinoties ar izdevumiem un vietējo tirgu. Pašvaldības maksā, cik mūziķi prasa. Vienkārši sakot – pašvaldība iejaucas biznesā, jo koncerts profesionāļiem ir darbs, par kuru jāsaņem alga, bet maksātāji tiek atņemti.
Runāt jau var daudz un vēl vairāk. Tikai neizpratne rodas gan par nevajadzīgu konkurenci starp jaunajiem novadiem un to apvienībām, gan svētkiem atvēlētajiem tūkstošiem eiro. Kur paliek katrā pagastā īpašais, tas, ar ko lepojas? Var taču paši sagādāt pārsteigumu sev un citiem, netērējot naudu viesmāksliniekiem. Ja izdosies, veidosies tradīcija. Tie, kuri patiesi gribēs redzēt un dzirdēt kādu mūziķu uzstāšanos, iespēju atradīs. Palasot vasaras koncertu piedāvājumus, var vien gavilēt – cik daudz. Tos piedāvā visdažādākajās vietās: pļavās, viesu namos, upmalās, uz ezeriem, stadionos, degradētā vidē un estrādēs. Un viss notiek bez pašvaldību līdzfinansējuma. Varbūt par nodokļu naudu finansēto vai līdzfinansēto koncertu tradīciju laiks nolikt malā.
Komentāri