Katrs taču gribam, lai par mums runā labu, patīk dzirdēt uzslavas, nevis nopēlumu par kļūdām, neveiksmēm. Tas šķiet normāli un pašsaprotami. Taču aizmirstam, ka dzīvojam sabiedrībā, savā novadā, valstī un par to teiktais tikpat labi attiecas uz mums katru individuāli. Kad izdzirdam kāda svešinieka sliktus vārdus, saausāmies – tā nav patiesībā, viņš mūs nesaprot, skauž, bet ikdienā paši meklējam un atrodam, un tālāk cits citam nododam Latvijā populārāko vēsti – viss ir slikti. Algas mazas, ceļi neizbraucami, vara nespējīga, ar vardarbību netiekam galā, institūcijās darbinieki neko nesaprot un nemāk, likumi stulbi … Ar uzskaitījumu var pierakstīt pilnu avīzes lappusi.
Protams, nav dūmu bez uguns, tāpat kā nav ideālas sabiedrības un valsts. Tikai nezin kāpēc iedomājamies, ka no katla, kurā vārās pašu sarunātais, garaiņi neaiziet pasaulē. Tā ir atvērta informācijai, un katra mūsu sliktā ziņa citviet pasaulē liek domāt – redz, Latvijā jau nekā laba nav, viss slikti. Kā neticēt, ja iedzīvotāji paši tā runā. Un gribot negribot neatkarīgi no katra veidojas iespaids par Latviju, tās tēls. No nevietā pateikta vārda, no stāstiem par nožēlojamu dzīvi, kuru citi nesakārto, par naudas trūkumu, kuru kāds cits paša vietā nenopelna, no skaudības, ka kāds dzīvo labāk.
Dažādos attīstības plānos, stratēģijās liela vieta ierādīta tūrismam. Nozarei, kas, pēc daudzu domām, bīdīs valsts ekonomiku. Ik pa laikam parādās statistikas dati, kā ceļojam, iepazīstam savu zemi, cik viesu no dažādām tuvām un tālām zemēm viesojušies, cik naudas atstājuši. Skaitļi palielinās. Protams, viss atkarīgs, ar ko salīdzinām un cik patiesi ir pamatdati. Un līdzās statistikai allaž pieminēts, ka svešinieki apbrīno Latviju, tās dabu, viesmīlību, kultūru. Labi, ka viņi nesaprot, ko latviski runājam paši par sevi, kāds ikdienas domās katram ir Latvijas tēls.
Lai izstrādātu Latvijas valsts tēla “missionLatvia” stratēģiju 2024. – 2026.gadam, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar “Tribus Research” gada sākumā veica pētījumu desmit mērķa valstīs, lai noskaidrotu Latvijas atpazīstamības līmeni. Aptaujāti vairāk nekā 38 tūkstoši Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Dienvidkorejas un Japānas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Latvijas atpazīstamības līmenis mērīts atkarībā no zināšanu līmeņa par Latviju un secināts, ka 5% respondentu par Latviju zina daudz, 36% zina nedaudz, 38% zina tikai nosaukumu un 20% par valsti nezina neko. Noskaidrots, ka 43% aptaujāto zināšanas par Latviju pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušās.
Pētījums atklāj, ka 64% jeb gandrīz divām trešdaļām aptaujāto iespaids par Latviju ir labs. Tādu atbildi visbiežāk norādījuši uzņēmēji, vadītāji, pašnodarbinātie un respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, vien 2% norādījuši, ka viņiem iespaids par Latviju ir slikts. Vispozitīvākais tas ir Amerikas Savienotajās Valstīts, Lielbritānijā un Vācijā.
Aptaujātie respondenti desmit valstīs norādījuši, ka Latvijas stiprās puses ir skaista daba (56%) un pilsētas (42%). Mazāk nekā puse jeb 41% uzskata, ka Latvija ir tūristiem draudzīga valsts. Tāpat atklājas, ka nedrošība un nabadzība nav Latvijai sevišķi raksturīgas, jo šīs asociācijas norādījuši attiecīgi 14% un 5% aptaujāto.
Tūristiem draudzīga, zaļa valsts, kurā ir, ko redzēt, baudīt – tā domā ārzemnieki. Pētījumā respondentiem tika vaicāts, ar kādām nozarēm viņiem saistās Latvija. 41% atzinis, ka visbiežāk Latvija saistās ar tūrismu, otrā populārākā atbilde (22% gadījumu) bijusi pārtika un kulinārija, savukārt 19% norādījuši mūziku, filmas un kultūru. Tomēr 26% nespēja norādīt nevienu nozari.
Aptaujas liecina, Latvija reti saistās ar inovācijām, tehnoloģijām un ekonomisko attīstību, trūkst zināšanu par biznesa vidi. Iznāk, ka tūristi brauc uz skaistu, bet tehnoloģiski mazattīstītu valsti. Tikai mūsu pašu ziņā šo priekšstatu graut. Un tas jādara ikdienā. Ne tikai viesiem piedāvājot iespējas izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, gardu ēdienu un laipnību, bet arī paužot lepnumu par Latviju – tās pagātni un nākotni. Ne jau institūcijas veido Latvijas tēlu, bet vispirms jau katrs, kurš te dzīvo.
Komentāri