Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sabiedrībā iziet mazāk, bet tuviniekus satikt vēlas vairāk

Iveta Rozentāle
05:39
04.07.2023
33

Pēdējos piecos gados puse Latvijas iedzīvotāju samazinājusi sociālās aktivitātes, toties piektā daļa jeb 22% atzīst, ka ar draugiem, radiem, kolēģiem vai domubiedriem noteikti gribētu kontaktēties vairāk, un vēl divtik atzīmējuši, ka “drīzāk- jā”, gribētu to darīt. Tā liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Izteikta vēlme vairāk satikt radus un draugus ir cilvēkiem darbaspējīgā vecumā, kad, visticamāk, nav iespējams veltīt tik laika, cik gribētos. Vairāk tikties, sarunāties vēlētos seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem, ko varētu saistīt ar aiziešanu pensijā, kad mainās ierastais dzīves ritms un nav vairs ikdienas saskarsmes ar darbabiedriem,

Saprotams, pandēmijas laiks sociālo izolāciju un vientulību veicināja. Un “Mēness aptiekas” farmaceite un diennakts aptiekas vadītāja Gunita Pētersone vērš uzmanību, ka “uz aptieku nāk vientuļi cilvēki, kuriem vairāk par izsniegtajām zālēm ir vajadzīga saruna. (..) Protams, jābūt arī laikam tikai sev, bet apmeklēt pasākumus, tikties ar draugiem, radiem ir ļoti svarīgi, jo, uzturot sociālos kontaktus, sarunājoties, daloties izjūtās, rūpēs, cilvēks vienlaikus rūpējas par sevi”. Diemžēl nereti, jo vientuļāks cilvēks jūtas, jo mazāk pievērš uzmanību savai labsajūtai – veselīgam uzturam, aktīvam dzīvesveidam.

Tamdēļ prieks, ka Cēsu novadā ir tik daudz nevalstisko organizāciju, kas rosina un sniedz iespēju būt aktīvām dažādām sociālajām grupām. Esot starp savējiem, rodas ieceres dažādām kopīgām nodarbēm, kas rada prieku un iedvesmu citiem darbiem.

Tomēr interesanti- tajā pašā pētījumā secināts, ka jaunieši, kuri biežāk ir sociāli aktīvi, nereti atzīst, ka tik un tā jūtas vientuļi. Ceru,    tie jaunie cilvēki – dziedātāji un dejotāji-, kuri ir Dziesmu un deju svētku dalībnieki un ne mirkli nevar būt mierā, – pavisam noteikti ir sociāli aktīvi un nemaz, nemaz nejūtas vientuļi. Jo domājams,    dziedātāji un dejotāji, esot kopā, neslēpjas viedtālruņu virtuālajās pasaulēs, kas patiesībā var radīt vientulības sajūtu, viņiem dzīve ir interesanta tieši šeit un tagad. Varam secināt, ka skaistie svētki ir ne tikai tradīciju esence, nemateriālā kultūras mantojuma demonstrācija, bet arī daudzu, daudzu cilvēku dzīves labbūtības veicinātāji.

Dziesmu un deju svētki ir īpašs kultūras pasākums, kur ikviens vienojas apbrīnojamā kopības sajūtā. Tomēr pavisam noteikti- šiem svētkiem ir vēl ļoti daudz pievienotās vērtības, kas nav definētas un nosauktas vārdā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi