It nejauši uzdūros nesen apkopotiem statistikas datiem, kas, kā smejies, reto reizi – krietni uzlaboja omu un pašapziņu. Vietne “Mūsu pasaule datos” (Our World In Data) ir Anglijas un Velsas labdarības organizācijas projekts, kā iespējami plašā mērogā, teju visās pasaules valstīs, tiek salīdzinātas dažnedažādas lietas. Ir tabula, kurā salīdzinātas pasaules valstis pēc cilvēku tiesību indeksa, vienkāršiem vārdiem, mērījums, ar ko tiek noteikta iedzīvotāju brīvība no valdības realizētas apspiešanas, politisko slepkavību esamība vai neesamība, spaidu darbu eksistence, īpašumtiesību eksistence, kā arī cilvēku iespējas iesaistīties dažādās kustībās, reliģijās, izteikties un arī pašnoteikties.
Un te ieraugu, ka Latvija ir ierindota augstajā 14.vietā. Lai arī cik nomācoša brīžiem nešķistu kārtējo revolucionāru, opozicionāru un vispār vienmēr citādi domājošo protesti un sūdzības par pastāvošo iekārtu, te nu jāsaka – nav slikti. Pirmo trijnieku pašsaprotami veido Zviedrija, tad Jaunzēlande un arī Īrija, kuru gan nekad neasociēju kā cilvēktiesību Meku. Protams, arī šajā apkopojumā var ieraudzīt un gausties par valstīm, kas mums aizsteigušās priekšā. Lielākoties tās ir citas Eiropas, tajā skaitā Skandināvijas, zemes, tostarp augsto 5.vietu ieņēmusi arī mūsu kaimiņiene Igaunija. Taču krietni aiz mums ir Austrālija, ASV, Francija, un tikai 29.vietu ieņem Lietuva. Lielbritānija šajā salīdzinājumā atrodas vien 45.vietā, bet krietni aiz 150.vietas ierindojusies Krievija, visu šo bezgala interesanto salīdzinājumu noslēdzot Ziemeļkorejai.
Vēl interesantāk kļūst, kad cilvēktiesību situāciju valstīs sāk salīdzināt pa gadiem. Tas šajā vietnē, lai arī senāku datu salīdzināšanai vairs tik daudz neuzticos, iespējams pat no 18.gadsimta beigām. Taču interesanti redzēt, kādas ir bijušas mūsu tautiešu iespējas izpausties un dzīvot no 1920. līdz 1939.gadam un kā apspiestas visas cilvēka brīvības izpausmes 1940.gadā, kad pēkšņi mūsu tiesību brīvības nokrita teju pēdējo valstu lokā. Un tā līdz pat astoņdesmito gadu beigām, deviņdesmito gadu sākumam, kad atkal esam “atmodušies”.
Tas viss, protams, mums tāpat saprotams, bet nenoliegšu, man šis apkopojums bija patīkams atgādinājums. Mums ir iespējas arī protestēt, pret ko vien gribam. Mums ir tiesības dzīvot un izteikties. Mums ir brīvība. Vienmēr var gribēt attīstīties vēl vairāk, bet – arī šis ir…forši!
Komentāri