Strādāt ar cēloņiem, ne tikai seku likvidēšanu, tas bieži ir tas, kas mums vēl jāmācās. Tā kā arvien vairāk noslēdzamies no informācijas un notikumiem, kas neliekas saistoši vai, kā tagad mēdz teikt, dzīvojam savā informācijas un notikumu burbulī, vēl jo vairāk nav brīnums, ka risinājumi nāk tikai tad, kad kaut kas nelāgs jau noticis, un atliek vien brīnīties, kā tas bijis iespējams. Viena no jomām, kur nereti notiek cīņa ar sekām, bet ne darbs ar cēloņiem, ir jaunieši ar uzvedības problēmām.
Biedrība “Open radošais centrs” sniedz atbalstu grūtībās nonākušiem jauniešiem. Tās vadītājs Edijs Klaišis vērsis uzmanību, ka Latvijai patīk cīnīties ar sekām, taču būtu nopietni jāsāk domāt arī par cēloņiem. Viņš vērtē, ka jebkuram cilvēkam vissvarīgākā dzīvē ir piederības sajūta, sajūta, ka ir vajadzīgs un gaidīts: “Lielai daļai riska grupas jauniešu mājās šīs sajūtas nav, viņi meklē to ārpusē, tāpēc būtu pēc iespējas vairāk jāstrādā pie tā, lai šo piederību būtu vieglāk atrast.”
Jāteic, šoruden vairāk nekā citkārt pievērsta uzmanība jauniešiem ar uzvedības problēmām. Tā labdarības maratons “Dod pieci”, kas notiks decembrī, būs par par atbalstu riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, kuriem ir veselības problēmas vai kuri dzīvo apstākļos, kas tādas var radīt. Runa ir arī par uzvedības problēmām, tādas ir vai pastāv to iestāšanās risks katram septītajam bērnam Latvijā.
Šobrīd tādiem bērniem un jauniešiem visvairāk palīdz nevalstiskās organizācijas, jo, kā zināms, īpašās skolas nereti saņēma lielu kritiku, bet alternatīvi varianti tā arī netika atrasti. Tā radās situācija, ka riska grupu neviens īpaši nepieskata līdz brīdim, kad jau parādās nopietnākas problēmas. Tomēr skaidrs, ka, iebāžot galvu smiltīs kā strausam un izliekoties, ka problēma nepastāv, tā nevis mazinās, bet palielinās. No bērna augot par pusaudzi, viņi kļūst aizvien mazāk sasniedzami. Vairs neieklausās vecākos, skolotāji nav autoritātes, un skolā tiek atrasti līdzīgi domājoši draugi. Par vēlmi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pasākumos vispār nevar būt ne runas. Ne viens vien apstiprina, ka šādus jauniešus ieinteresēt un iesaistīt ir gana liels izaicinājums.
Arī pagasta iedzīvotājiem tiekoties ar pašvaldību, vecākiem runājot ar skolu pedagogiem un direktoriem, arvien biežāk izskan bažas, ka bērnu ar izteiktām uzvedības problēmām ir arvien vairāk un tam nepieciešami risinājumi. Viens no tiem – atbalsta personāls pedagogiem. Arī nevalstiskās organizācijas “Mentor Latvia” izpilddirektore Edīte Zvirbule uzsver, ka skolās jābūt pietiekami plašai atbalsta sistēmai, kas jau preventīvi samazina jaunieša iespējas nonākt krīzes situācijās, probācijas uzraudzībā un tamlīdzīgi. Tāpat viņa norāda, ka nevalstiskajām organizācijām, kas palīdz šādiem jauniešiem, ir grūtības darboties ilgtermiņā, jo to darbību lielākoties uztur ziedojumi.
Tomēr arī tad, ja jaunieša uzvedības problēmas jau rezultējušās likumpārkāpumā, vēl ir iespējama situācijas uzlabošanās. Tā “Druvā” pirms kāda laika Valsts probācijas dienesta Cēsu nodaļas vadītājs Jānis Zārdiņš skaidroja, ka Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem kļuvusi par vietu, kurā ar jauniešiem notiek reālas pārmaiņas. Arī probācijas dienestā bērniem tiek sniegts atbalsts, ne tikai veikta viņu uzraudzība, uzsverot, ka ir jāsaprot riski, kas novirza uz noziedzību, jāstrādā ar cēloņiem, kas ir šo risku pamatā.
Un sociālie darbinieki uzsver, ka visbūtiskākais ir preventīvais darbs, tad arī sociālajiem dienestiem daudz mazāk būs nepieciešams iesaistīties “ugunsgrēku dzēšanā”. Te gan jāteic, ka grupas, kas paredzētas vecāku izglītošanai, visbiežāk apmeklē tie, kuriem ir ļoti labi panākumi savu bērnu audzināšanā, tomēr katrs vecāks, kuram ir sarežģījumi saskarsmē ar bērnu un kurš mēģina to risināt, ir ieguvums un rada iespēju novērst lielākas problēmas.
Uz pasaules fona, kur šausmu lietas pastrādā arī gados jauni cilvēki, pie mums salīdzinājumā mierīgi. Gribētos, lai tā arī paliktu, tāpēc priecē, ka darbs ne tikai seku novēršanā, bet arī ar cēloņiem ir nevalstisko organizāciju, pašvaldības un valsts iestāžu, kā arī sabiedrības redzeslokā.
Komentāri