“Sen jau vajag. Sīkie izlaidušies un viņu sencīši arī. Naivas actiņas blisina, ka mani eņģelīši jau nu nēe…,bet izkrata somu, un tur cīgas, saltiņi un kas stiprāks,” tā kāds anonīms komentētājs pauž savas domas pie raksta par valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimā iesniegto likumdošanas iniciatīvu par drošu vidi skolā – ar domu, ka mācību iestāžu direktoriem tiktu dotas iespējas ielūkoties izglītojamo mācību somu saturā. Nevar noliegt, ka mūsdienīgā “demokrātiskā” pieeja mācību iestādēs dažkārt rada vidi, kurā ne visi izglītojamie var justies droši. Lai cik skarbi tas neskanētu, tomēr arvien publiski dzirdami stāsti par gadījumiem, kad kāds skolēns vienā vai otrā, tiešā vai netiešā veidā apdraud citus skolas biedrus. No vārdiska “bulinga” un “mobinga” izsmiešanas sociālo tīklu vidē, kaitīgo vielu neatļautas ienešanas skolas telpās vai to lietošanas ārpus skolas teritorijas līdz fiziskai vardarbībai – ar šādiem gadījumiem, nenoliedzami, mūsdienu mācību iestādes saskaras arvien biežāk.
Brīvā informācijas pieejamība un apmaiņa, ko piedāvā interneta vide, nepārprotami dod vaļu fantāzijai, kā un līdz kuram brīdim iespējams apiet vispārpieņemtos nosacījumus sabiedrībā un arī ikdienas noteikumus skolā. Valsts prezidents savā vēstulē Saeimas Prezidijam akcentē, ka skolu drošībai izglītības iestādē ir jābūt absolūtai prioritātei, bez kuras vispār nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process. “Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā,” pauž prezidents.
Pēdējos gados par populāru paņēmienu, kā bērniem iedvest bijību pret kaitīgo un atkarību raisošo vielu ienešanu skolas telpās un kopumā pret šo inžu lietošanu, kļuvusi pašvaldības policijas reidu veikšana, izmantojot apmācītus suņus. Domāju, tajās mācību iestādes, kas tādu praksi nebaidīdamies organizē, noteikti arī likumpārkāpēju skaits ir krietni mazāks un to gadījumu skaits, kad tiek konstatēti pārkāpumi, tāpat. Liels prieks, ka valsts galvenā amatpersona aktualizē tādu tematu. Man darba lietās nācies runāt ar krīzes centru pārstāvjiem, esmu sapratusi, ka daudzas mācību iestādes, pat pašvaldības nevēlas par šo sāpīgo tematu runāt, labāk visu paslaucīt zem tepiķa, izlikties, ka problēma nepastāv – līdz brīdim, kad notiek kas kritisks.
Nevēlēšanās publiski runāt par sarežģītām lietām sabiedrībā, kas ir jūtīgas, ir mums diezgan raksturīgi. Tikai tagad, pēc bezgala skumjā gadījuma ar arvien meklēšanā esošo jauno māmiņu, kuras vien dažus mēnešus veco zīdainīti atrada jau mirušu, aktualizējas tēma par jauno māmiņu pēcdzemdību depresiju un tās iespējamām baisajām sekām, ja palīdzība netiek meklēta laikus. Pirms pie mums skolās sāk notikt kas tik dramatisks kā ASV, jārīkojas jau tagad, un paldies par soļiem pareizajā virzienā Valsts prezidentam.
Komentāri