Lasu, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām par lielāko problēmu atkarību jomā uzskata alkoholismu. To parādījusi jaunākā pētījumu centra aptauja.
Uz alkoholismu kā lielāko problēmu atkarību jomā norādījuši visu vecumu aptaujātie, bet kopumā to atzinuši 53% atbilžu devēju. Seko narkotikas (18%), smēķēšana (10%), azartspēles (10%), datorspēles (4%).
Ja tā tas ir ne tikai respondentu priekšstatos, bet arī praktiskajā dzīvē, varam mazliet atviegloti nopūsties. Kaut arī Latviju pēdējā laikā saucam par zemi, “kur dzer”, tomēr, manuprāt, pazīstamais ļaunums ir mazliet labāks par to, kuru īsti neatpazīstam un neprotam tam stāties pretī.
Iedzēris vai piedzēries cilvēks acumirklī atklāj sevi, azartspēļu, datorspēļu un pat narkotiku atkarīgie šo nelaimi var slēpt daudz ilgāk. Alkoholismu protam ārstēt, ar to pārējo ir daudz grūtāk. Taču nepārprotiet mani, netaisos aizstāvēt grādīgo dzērienu lietošanu. Ja būtu referendums par to ierobežošanu, noteikti balsotu, lai spirtotie dzērieni, tie un citi, kas noved cilvēku nelaimē, pieejami mazāk stundu, lai nestāv katrā pārtikas veikalā gandrīz deguna priekšā utt. Un tomēr daudz baisākas sekas rada narkotikas, kuras, kā dzirdams no aizkadra, kļūst aizvien pieejamākas un arī biežāk lietotas.
Nemaz nerunājot par to, ka atkarība no narkotiskajām vielām cilvēku sagrauj ļoti ātri, biedējoši ir tas, ka nāvējoša var būt pat viena pamēģināšanas reize. Kas zina, kas un kā sajaukts tajā kokteilī, ko kādā tumšā stūrī, domājot, joka pēc jānomēģina, nopērk jaunietis. Tāpēc, lai kādus datus uzrāda aptauja, tikpat nopietna problēma kā alkoholisms jāredz arī narkotiku izplatība.
Gada sākumā publiskajā telpā izskanēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra mediķu atziņa, ka, piemēram, galvaspilsētā, gandrīz katru dienu jāsteidzas glābt kāda pārdozējuša cilvēka dzīvību. Un tie nav tie, kurus saucam par personām bez pastāvīgas dzīvesvietas. Kā dramatisks piemērs tika minēta 25 gadus veca grūtniece, kura bija jāglābj, turklāt vīrs vēl pajautājis, vai mediķu ievadītās zāles nekaitēs bērna veselībai?! Spilgts apliecinājums, cik maz saprotam no nāvējošā posta.
Protams, protams, narkotisko vielu izplatīšana un viss cits, kas ar to saistīts, sodāms ar likumu. Taču – vai katram stāvēs klāt policists? Katru mājokli taču nav un nebūs iespējams pārbaudīt, bet visus tirgotājus jau arī neizdosies mirklī likvidēt. Tāpēc, man šķiet, tāda kā zināma nevēlēšanās daudz un bieži plaši runāt par narkotikām, to lietošanu, izplatību un galu galā lielo kaitīgumu ir tikpat kaitīga kā alkohola pieejamības neierobežošana. Un to, ka skaidrojumu un stāstu, neslēpjot arī konkrētību šajā problēmā, ir par maz, manuprāt, apliecina aptaujas rezultāti.
Komentāri