Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Labības kulšana ar pilnu jaudu

Monika Sproģe
23:00
12.08.2019
100
Vaks Indarsfoto 1

Nu jau visā Latvijā kuļ labību. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “VAKS” priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver, ka graudu pieņemšanas punkti strādā bez brīvdienām un visu diennakti. Vien vakar un šodien nācies ieturēt pauzi, jo jāsakārto tālākie transportēšanas jautājumi.

“Graudu kulšanas sezonā šādā ritmā strādājam katru gadu,” saka I. Jansons un turpina: “Pašlaik pieņemam ziemas rudzus, kviešus, rapsi, taču jau nogatavojušās arī agrās vasaras miežu šķirnes. Saimniecībās, kurās saimniekiem bijuši labāki labības augšanas apstākļi, izmantotas modernas tehnoloģijas, vasarāji jau kuļami. Šogad ražība ir būtiski lielāka nekā pēdējos trīs gados. No vienas puses, tas ir pozitīvi, no otras, ne pārāk, jo tik lielas ražas rada arī loģistikas problēmas. Kā zināms, vietējā tirgus mums nav, “VAKS” graudus tikai eksportē, un apjoms šogad patiešām liels. Bet, ņemot vērā, ka Vidzemē graudus kuļ vēlāk nekā Kurzemē un Zemgalē, mūsu konkurenti tirgū jau daudz ko paguvuši. Nevaru priecāties, redzot, ka ārzemju kapitālam Latvijā strādāt ir daudz vieglāk nekā vietējiem. Nezinu, kāpēc, bet atšķirībā no igauņiem pie mums ierēdniecība ļoti ciena ārvalstu investorus, bet vietējos nezin kāpēc par investoriem neuzskata. Tagad situācija sabojāta arī ostās, jo ārzemniekiem dod nepamatotu priekšroku, kamēr mums jāgaida,” sarunā min I. Jansons.

“VAKS” priekšsēdētājs saka, ka graudu kvalitāte šogad nav izcila, bet ļoti laba. Ražas ir lielas: “Varbūt nav dots atbilstošs minerālmēslu apjoms, tāpēc daudzi iekrīt ar kvalitāti, līdz ar to graudi aiziet lopbarībā. Bet, kopumā vērtējot, situācija ir līdzsvarā, jo proporcionāli tikpat daudz graudu aiziet arī pārtikai.”

Mitruma daudzums graudos pēdējās nedēļās turoties 16-17%, kas Latvijas apstākļos ir zems rādītājs, un liela kaltēšana nav vajadzīga. “Jā, šur tur labību lauki ir sagāzušies veldrē, bet mūsdienīgi kombaini var to visu pacelt. Protams, kulšana rit lēnāk, grūtāk, bet izdarīt var. Tagad dienā vidēji pieņemam četrus piecus tūkstošus tonnu graudu un esam gandarīti, ka spējam strādāt tādā līmenī,” tā I. Jansons. “VAKS” informē, ka graudu cenas biržās krītas. Prognozes un fakti liecina, ka arī Eiropas nozīmīgākajās graudu ražošanas valstīs raža bijusi laba.
No vēsturiskā Cēsu rajona pirmie savu ražu šogad nodeva Pārgaujas novada saimniecība “Stauri” un tanī pat dienā arī SIA “Firma Pasāža” no Raunas.

Bet Raunas pagasta “Dravēļu” saimnieks Uldis Sijāts, noķerts pašā darba dunā, saka: “Kulšanu uzsākām pirms nedēļas. Bijām domājuši, ka sāksim ar rapsi, tomēr izrādījās, ka rapsim vēl jādod laiks, tāpēc pirmos nokūlām 75 hektārus ziemas kviešu, 105 hektārus rudzu. Pēdīgi vakar pieķērāmies rapsim. Kā jau tas gadās, saplīsa viens no kombainiem, tagad jārisina arī tehniski jautājumi, bet lēnām tomēr virzāmies uz priekšu. Vakar pienāca ziņa, ka “VAKS” ir pauze graudu pieņemšanā. Interesējoties sapratām, ka visi torņi pilni, kaltei jāveic apkope, jāstrādā ar ostām. Bet tas mani būtiski neietekmē, jo kaimiņam ir liels angārs, un jau tagad tur ir vairāk nekā simts tonnas graudu. Kulšanas laikā tā ir normāla prakse. Kad būs lietaināka diena, uz lauka nebūs, ko darīt, graudus krausim traktorā un vedīsim uz kooperatīvu. Parēķinot saprotam, ka ir nokultas kādas 600 tonnas rudzu. Arī kvieši labi padevušies.

Kopā esam nokūluši aptuveni 900 tonnas graudu.” U. Sijāts piebilst, ka, braucot pa Latviju, daudz kur redzējis veldrē sakritušu labību, bet pašam, par laimi, šī liksta gājusi secen: “Esmu ticis sveikā cauri, šoreiz laika vecis mani pasargājis.”

Arī Raitis Bāliņš, zemnieks Raiskuma pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Grantskalni”, pašlaik ir apmierināts ar situāciju savos labības laukos. Šonedēļ sācis kult ziemas kviešus un saka, ka vārpas izskatās labi piebriedušas. “Esam bioloģiskā saimniecība, tāpēc no hektāra milzu ražu neiegūstam, taču šogad prieks, jo arī 1,5 tonnas no hektāra ir vērā ņemams rādītājs. Ziemāji labi noturējušies. Graudiem mitrums neliels, no 14-16%. Mums ir pašiem sava kalte. Tagad saimniecībā notiek neliela papildu rosība, jo labība jākuļ, bet kombains saplīsis, pēdējais kūlums vēl stāv tvertnē. Dzird runājam, ka daudzi zemnieki atsakās no ziemājiem, jo ziemas kļuvušas pārāk kaprīzas, nelabvēlīgas graudaugiem, taču šogad sūdzēties nevar. Ziemāji tiešām izcili. Labību audzējam vienīgi piena lopiem, tāpēc par kvalitāti galvu nelauzu. Tiklīdz varēsim, darbināsim kalti. Kalte nav liela, satilpst tikai 5,5 tonnas, taču pietiekami. Esam neatkarīgi. Pēcāk graudi nonāks torņos, katrā pa 20 tonnām. Kad graudi būs torņos, varēsim uzelpot, bet, kamēr labība uz lauka, brīvas vaļas nav ne mirkli.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi