Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Pļavu golfs arī Vaivē

Jānis Gabrāns
23:00
15.08.2019
61
Plavu Golfs 1

Latvijas pļavu golfa laukumu kartē izdarīts jauns ieraksts – Cēsu novada Vaives pagasta “Āriņos” izveidots sešu bedrīšu pļavu golfa laukums.

Aizvadītajā sestdienā tur pulcējās šī sporta veida entuziasti no tuvākas un tālākas apkaimes, lai pirmie izmēģinātu jauno laukumu. Viens no laukuma izveides galvenajiem iniciatoriem ir Arnis Melbārdis, Cēsu golfa kluba biedrs. Viņš stāsta, ka klubs darbojas jau četrus gadus un šis ir kārtējais solis kluba attīstībā: “Kad sākām sadarbību, pirmā teritorija bija vecajā dārzniecībā, ko mums laipni atvēlēja “Kliģeni”. Tad izveidojām treniņu laukumu pie Pils parka, lai būtu tuvāk cilvēkiem, un redzam, ka interese ir. To apliecina arī Siguldas un Valmieras golfa laukumu pārstāvji, kuri stāsta, ka cēsnieki brauc pie viņiem spēlēt. Bija vajadzīgs nākamais solis attīstībā, vieta, kur spēlēt pašiem un uzņemt viesus, un, saliekot visu kopā, radās ideja par laukuma izveidi Vaives pagastā, manu vecāku īpašumā. Jo pļava ir, kas tāpat ir jāpļauj, bet var to arī iekopt, veidojot par golfa laukumu. Manuprāt, tagad ieguvums ir visiem, vecākiem ir sakopta teritorija, golfa spēlētājiem ir, kur spēlēt, un ceru, ka ieguvums būs arī Cēsīm, jo tas ļaus piesaistīt tūristus.”

Kopā ar brāli strādāts kopš pavasara, lai noskatītā pļava taptu par golfa laukumu. Pļavu golfs izteikti ir Latvijas sporta veids, par tā dibinātāju pirms 20 gadiem tiek uzskatīts Latvijas Olimpiskās kustības bijušais prezidents Vilnis Baltiņš. Pļavu golfs ir klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem. Pļavu golfa laukumi šobrīd netiek sertificēti, un spēle uz tā ir vairāk uzskatāma par brīvā laika pavadīšanas veidu. “Āriņos” izveidotais ir septītais pļavu golfa laukums Latvijā, Vidzemē tādi ir Madonā, Gul­benē, Siguldā, Valmierā.

Atklāšanas brīdī Jurģis Ābele, kurš bija Latvijas Pļavu golfa asociācijas izveidotājs un pirmais vadītājs, atgādināja, ka pļavu golfā izauguši daudzi izcili sportisti: “Divas labākās Latvijas golferes, kuras spēlē pasaules līmenī, Kristiāna Puisīte un Laura Jansone sākušas savu karjeru tieši pļavu golfā, braucot līdzi vecākiem. Šis ir sporta veids, kurā var piedalīties visa ģimene, tas ir ļoti socializējošs. To var spēlēt visdažādākā vecuma cilvēki. No pļavu golfa nākuši vairāki Latvijas čempioni golfā, piemēram, Raivis Kalniņš no Limbažiem. Toreiz daudzi Rīgas golferi bija pārsteigti, ka puisis, kurš spēlē laukos, uzvar Latvijas čempionātā un ir sezonas līderis. Pateicoties paša izstrādātajai treniņu metodikai, viņš trīs gadu laikā no pļavu golfa spēlētāja kļuva par Latvijas čempionu golfā.”

Tagadējais Latvijas Pļavu golfa asociācijas vadītājs Kristaps Matisons uzsvēra, ka pļavu golfs nav tikai sports, bet ir kopā sanākšana: “Tas ir pasākums, kurā sanākam, sacenšamies, parunājamies. Pļavu golfa laukums ir vieta, kur ikviens var iepazīt golfu, iemācīties šo spēli, lai pēc tam, ja ir vēlme, turpinātu savu izaugsmi klasiskajā golfā.”

Atklāšanas sacensībās klāt bija arī citu pļavas golfa klubu pārstāvji. Aldis Strads, kurš vada golfa klubu “Siltie” Gulbenes pusē, atzinīgi novērtēja jauna laukuma atvēršanu: “Katrā laukumā ir vietējie spēlētāji, kuri citur nebrauc, bet, ja gribi uzlabot spēles kvalitāti, jābrauc citur. Tāpēc apsveicam katra jauna laukuma atvēršanu un vēlam īpašniekiem izturību, jo laukumu uzreiz nevar uztaisīt perfektu, bet, katru gadu cītīgi strādājot, rezultāts būs. Atbraukt uz jaunu laukumu ir piedzīvojums katram golferim. Viens otru par konkurentiem neuzskatām. Protams, ja vienā pilsētā ir divi laukumi, tad esam konkurenti, bet laukums Cēsīs maizīti citiem nost neņem, un mēs viņiem padomus neliegsim.”
Viņš arī uzsver, ka pļavu golfa spēlētāji ir kā liela ģimene, kurā cits citu pazīst, jo pulks, no kura piedalās Latvijas turnīros, nav pārāk liels. Tiesa, šogad jūtams aktivitātes pieaugums. Ja pērn turnīros bija aptuveni 20 dalībnieku, šogad jau 30 un vairāk.

“Spēlējot golfu, var lieliski atslēgties no ikdienas rūpēm, jo domas par darbu paliek ārpus laukuma un šīs dažas stundas ir lieliska atpūta,” saka A. Strads.

Golfa laukums oficiāli tika atklāts ar pirmajiem sitieniem, ko veica gan A. Melbārdis, gan citu klubu pārstāvji. Pēc tam sākās sacensības, kurās piedalījās 17 spēlētāji. Katrs izspēlēja 18 bedrītes, izejot laukumu trīs reizes. Vīriešu konkurencē uzvarēja gados jaunais Artūrs Zeps, otrais Jurģis Ābele, trešais – Māris Danieks, dāmām pirmā Dace Pajete, otrā Inga Madžule, trešā Kristīne Melbārde.

Arnis Melbārdis atzina, ka spēlētāji laukumu novērtējuši atzinīgi, par to esot vislielākais prieks. Viņš arī cenšas lauzt stereotipu, ka tas ir bagātnieku sporta veids: “Patiesībā tā nebūt nav. Golfu var sākt spēlēt, tikko cilvēks sāk staigāt, un spēlēt līdz brīdim, kamēr vien var staigāt. Man īpaši patīk, ka neviens golfa laukums nekad nebūs vienāds. Ja futbola, basketbola, volejbola laukumi ir vienādi, to nosaka standarts, katrs golfa laukums ir atšķirīgs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
5

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
44

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
324

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi