Lai arī jau vairāk nekā gadu sods par telefona lietošanu pie stūres, atrodoties kustībā, noteikts no 25 līdz simts eiro, katrs var pārliecināties, ka situācija neuzlabojas.
Tagad, palielinot sodu, tika mainīts arī formulējums, par ko tas pienākas. Iepriekš Administratīvo pārkāpumu kodeksā bija rakstīts – par tālruņa lietošanu -, bet dzīvē bija precedenti, kad autovadītāji centās attaisnoties, ka tas nav tālrunis, bet planšetdators un tamlīdzīgi. Tagad ir konkrēts uzskaitījums – par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, transportlīdzeklim esot kustībā. Tas neattiecas uz situācijām, kad tālruni lieto, izmantojot brīvroku sistēmu.
Pērn CSDD veiktā aptauja parādīja, ka vairāk nekā 70 procenti autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, un pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug. No vienas puses, var saprast, jo šajā steidzīgajā laikā biznesā darījumu sarunas ir būtiska ikdienas sadaļa, bet, pārkāpjot vienu likumu, tas ir solis pretī arī citu likumu un noteikumu pārkāpšanai. Ir taču risinājums – brīvroku sistēmas, kas iebūvētas katrā jaunā un pat vecākā automobilī, taču arī tā nav vērtējama viennozīmīgi. Vieni gan uzskata, ka uzmanība vienalga tiek pievērsta sarunai, novēršot uzmanību no ceļa. Pat ja tā, brīvroku sistēmas pluss, ka abas rokas brīvas, jo, ja pilsētas satiksmē ar vienu roku jātur telefons, bet ar otru jāpārslēdz ātrumi, var rasties problēmas. Un, kā jokojot teica kāds autovadītājs, kur lai šādā situācijā tur kafijas krūzi?
Taču lielāku bīstamību par sarunām rada īsziņu lasīšana, rakstīšana vai sērfošana sociālajos tīklos. Tad uzmanība uz brīdi pilnībā tiek novērsta no ceļa, bet, braucot ar ātrumu 90 km/h, sekundes laikā auto veic 25 metrus. Diemžēl sociālajos tīklos sekundes izkūst kā sniegs, kamēr auto turpina traukties.
Braucēju attieksme pret tālruņa lietošanu ir dažāda, vairums to akceptē. Dažs norāda, ka bīstamību runāšana pa tālruni varētu radīt Rīgā, kur satiksme blīva, kur strauji jāreaģē, bet uz lielā ceļa nevienu nevar apdraudēt. Ja vēl brauc ar automātu, vispār nav problēmu.
Cēsnieks Uldis, kuram bieži nākas braukt uz Rīgu, atzīst, ka šo ceļa posmu izmanto, lai veiktu vajadzīgos zvanus, kārtojot darba jautājumus: “Es saprotu, ka pārkāpju noteikumus, bet domāju, ka nekādu apdraudējumu nevienam neradu. Patiesībā šis ceļa posms ir ļoti noderīgs lietu kārtošanai, jo, pirmkārt, var veikt nepieciešamās sarunas, otrkārt, arī ceļš paskrien ātrāk.”
Uz norādi, ka sarunas laikā uzmanība tiek novērsta no ceļa, viņš ar smaidu piebilst: “Tieši otrādi, jo visu laiku jāskatās, vai kaut kur nav policijas mašīna.”
Tikmēr Valsts policija turpina sodīt šīs noteikumu prasības pārkāpējus, un gada laikā valstī kopumā sodi piemēroti vairākiem tūkstošiem autovadītāju. Valsts policijas Vidzemes reģiona Kārtības policijas rotas komandieris Jānis Goba stāsta, ka šī gada septiņos mēnešos reģionā sastādīti 414 administratīvo pārkāpumu protokoli par telefonu un viedierīču lietošanu pie stūres, atrodoties kustībā: “Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sodīto apjoms aug. Ikdienā katrs var redzēt, cik daudzi lieto tālruņus braucot, tāpēc var teikt, ka sodīta tiek tikai neliela daļa pārkāpēju. Saprotu, ka ikdienas straujā dzīve liek daudz būt kustībā, cilvēki tajā laikā cenšas izmantot tālruņus, bet tas nav attaisnojums.”
Risinot samilzušo mobilo telefonu lietošanas problēmu, Valsts policija turpinās rīkot papildu kontroles. Dzirdēts par īpaši aprīkotajām netrafarētajām policijas automašīnām, kas aprīkotas ar 360 grādu kamerām. Taču arī tagad policijas mašīnās ir kameras, kas fiksē notiekošo mašīnas priekšpusē, aizmugurē, sānos, un, ja pārkāpums piefiksēts, autovadītājam nav iespēju izvairīties no soda. J. Goba gan stāsta, ka daudzi, redzot, ka tuvojas policijas mašīna, steidzas paslēpt tālruņus ārpus redzamības. Kā situāciju mainīt? Vēl vairāk palielinot sodus?
“Ir jāmainās domāšanai,” saka J. Goba. “Ja atceramies, pirms gadiem 20 cilvēki automašīnās nepiesprādzējās, jo uzskatīja, ka tas nav nepieciešams, tagad visi sapratuši, ka piesprādzēties ir normāli. Iespējams, paies gadi un autovadītāji sarunām izmantos brīvroku sistēmas un tālruņus braucot nelietos. Turpināsim kontroli, vairāk izmantojot netrafarētās mašīnas, jo viedierīču lietošana braucot ir viena no kontroles prioritātēm līdzās ātruma pārsniegšanai un braukšanai reibumā.”
Valsts policijā arī norāda – ir pamats uzskatīt, ka daudzās situācijās telefons varēja būt par iemeslu satiksmes negadījumam. Dažkārt apdraudējumu rada telefona meklēšana somā vai citur.
Atbilstoši likumdošanai brīdinājums par šo pārkāpumu nav paredzēts, tikai naudas sods. Tiesa, sodi Latvijā ir būtiski mazāki nekā citviet Eiropā. Piemēram, Spānijā, Dānijā, Somijā un Lielbritānijā sods par šādu pārkāpumu ir ap 200 eiro, Nīderlandē pat 420 eiro.
Nobeigumā kāds feisbukā atrasts padoms: “Nebrauc dzērumā! Tur ir pilna iela idiotu, kas, braucot skaidrā, baksta telefonus. Viņi tev sasitīs mašīnu, bet vainīgs būsi tu!”
Komentāri