Uzņēmēji atzīst, ka Ekonomikas ministrijas ieteikums apvienot abos uzsaukumos paredzēto Eiropas struktūrfondu finansējumu komercdarbības infrastruktūras modernizācijai un pārtraukt pieteikumu pieņemšanu, izmetīs aiz konkurences borta ražotājus, kuri paļāvās uz valdības solījumu izsludināt otru pieteikšanās termiņu.
SIA “Tīrības nams” direktors Gvido Sabulis asi kritizēja ministrijas piedāvājumu.
-Uzņēmēji, kuri gatavojas maijam, tiek pasludināti par zaudētājiem, pirms spēle beigusies, jo spēles laikā tiek mainīti noteikumi. Kad tas beigsies?! Dodiet mums iespēju nospēlēt spēli līdz galam, – sašutis savu viedokli pauda uzņēmējs.
-Jāpieņem visi projekti, kas tiek gatavoti pieņemšanas kārtai maijā. Nedrīkst mūs šķirot marta un maija uzņēmējos,- sacīja SIA „VAR – C” valdes priekšsēdētājs Gints Vārtiņš.
G.Vārtiņš uzsvēra, ka iesniegto projektu izvērtēšanā galvenajam kritērijam jābūt projektu kvalitātei, uzņēmuma reputācijai, iepriekšējo finansiālo darbību caurskatāmībai, pieredzei. Tas mazinātu risku veidoties uzņēmējdarbībai bez tālejošiem mērķiem un garantētu, ka atbalstu nesaņem uzņēmumi – viendienīši.
Uzņēmēji atzina, ka attīstīs ražotnes arī bez Eiropas naudas. Taču sarunas dalībnieki uzsvēra, ka līdz ar to ražotājs nokļūs nelabvēlīgos konkurences apstākļos gan vietējā, gan visa ES tirgus ietvaros.
–Citu valstu pieredze ir sekmēt ekonomisko attīstību, atbalstot uzņēmējus ar līdzfinansējumu darbības paplašināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai jaunajās ES valstīs, – skaidroja Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs.
Diskusijā tika uzsvērts, ka atbalsta saņēmējs nav vien uzņēmējs. Īstenojot projektus, tiks radītas jaunas darba vietas, labiekārtotas vecās, paaugstināta uzņēmuma konkurētspēja, kas nodrošinās darbu un algu daudziem cilvēkiem.
-Protams, var jau teikt, ka, arī nesaņēmis iespēju pretendēt uz Eiropas līdzekļiem, uzņēmējs kaut kā izkulsies. Bet vai kāds iedomājas, ka līdz ar uzņēmēju kulsies strādājošie, viņu ģimenes?- sacīja G.Sabulis.
Cēsu uzņēmēju kluba prezidents, darba devēju konfederācijas pārstāvis Arkādijs Suškins vērtēja, ka skandālu ar pieteikumu pieņemšanu nevar vērtēt tikai kā aiz borta palikušo uzņēmēju problēmu. Jautājums ir daudz plašāks, notikumos ar struktūrfondiem ir iesaistīti gan darba devēji un ņēmēji, gan valdība, arodbiedrības un citi.
Diskusijā vairākkārt izskanēja doma, ka kritērijos, pēc kuriem vērtē modernizācijai pieteiktos projektus, pārāk maz ņemts vērā reģionālais aspekts. Nākamajās atbalsta programmās šī kļūda jālabo.
-Izstrādājot dokumentus 2007.-2013.gada plānošanas perioda grantu shēmu apsaimniekošanai, nepieciešams identificēt pašvaldību prioritātes un izvērtēt finansiālās vajadzības, aktualizēt un skaidri nodalīt valstī reģionālo politiku, ņemt vērā nacionālo attīstības plānu, nosakot tam atbilstošas nozaru prioritātes, -sacīja G.Vārtiņš.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka joprojām sabiedrisko atbalstu saņem aktīvākais, informētākais un finansiāli spēcīgākais Rīgas reģions. Uzņēmēji vēstulē valdībai uzsvēra arī to, ka pirms nākamo atbalsta programmu sagatavošanas gaida precīzākas prognozes un plānošanu, plānotā finansējuma aprēķinus.
Diskusijā piedalījās arī SIA „Reifeks” rīkotājdirektors Andris Vasins, SIA ”Soldomirk” valdes priekšsēdētājs Modris Krieviņš, IU „Kobalts” direktors Jānis Baikovskis, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu un Valmieras nodaļas vadītāji Kārlis Tomsons un Juris Sleņģis, valsts sertifikācijas un testēšanas centra speciāliste Inga Kalniņa.
Komentāri