Cēsu muzejā sagatavota izglītojoša programma Latvijas vēstures mācīšanai. Vēsturnieces Dace Tabūne un Vija Rozentāle ar to iepazīstināja skolotājus cerībā, ka tiks aicinātas uz skolām tikties ar 8. un 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par tēmu “Vēsture mums līdzās: Baigais gads 1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs”.
Vēstures nodarbībā, kuru iespējams sarīkot kā skolā, tā muzejā, pusaudži tiks iepazīstināti ar vēsturisko situāciju Baigajā gadā, kura laikā no Latvijas izsūtīja 34 tūkstošus iedzīvotāju. “Piemēri par to, kā Baigais gads skāra ģimenes, ir ņemti no Cēsu rajona iedzīvotāju atmiņu stāstiem. Tie pierakstīti nesen – pēdējos divos gados. Vēstures notikumu dokumentēšanu veica ne vien muzeja darbinieki, bet arī Cēsu skolu 9. un 12. klašu skolēni,” rādot izstādi ar dokumentāliem materiāliem, skolotājiem stāstīja Cēsu muzeja direktore Dace Tabūne. Izstādē redzami Cēsu rotas dibinātāja Artūra Jansona, tēlnieka Augusta Jullas, rakstnieces Melānijas Vanagas, Cēsu pilsētas valdes locekļu un rosīgu uzņēmēju izsūtīšanas fakti. Izstāde noslēdzas ar Sibīrijā zīmētām ainavām, kuras izsūtījuma gados akvareļos iemūžinājis Hermanis Jelēvičs.
Iecerēts, ka nodarbības laikā uzskatāmā vēsture – attēli, atmiņas un dokumenti būs tikai daļa no apgūstamās vielas. Tikties ar skolēniem aicinās cilvēkus, kuru ģimenes skārušas represijas. Skolēni viņus intervēs. Jauniešu uzzinātais un pierakstītais pārtaps vēsturiskā materiālā. Muzeja darbinieki iecerējuši atmiņu stāstījumus pievienot materiāliem muzeja fondos, papildinot krājumu, kas jau savākts par Cēsu rajonā notikušajām represijām. Lai atmiņu pierakstiem būtu dokumentu svars, veikti priekšdarbi – sagatavotas veidlapas, izstrādāti jautājumi, ko jaunie novadpētnieki būs aicināti uzdot vēstures nodarbības viesiem. Pieaugušie cer, ka tādējādi jaunā paaudze iegūs personīgus iespaidus par vēsturiskiem notikumiem, pārliecināsies, kā muzejā vāc un saglabā vēstures liecības.
“Esam domājuši par to, lai jaunieši izjūt, ka vēsture patiešām ir mums līdzās. Vislielākais ieguvums no mūsu darba būs tad, kad bērni, iepazinuši vēstures faktus, noklausījušies represēta cilvēka stāstījumu, vēlēsies noskaidrot ko vairāk un par Baigo gadu sāks iztaujāt arī savus ģimenes locekļus, radus un paziņas. Personīgais pārdzīvojums būs iespaidīgāks par vēstures grāmatās izlasīto,” par to ir pārliecināta D.Tabūne.
Cēsniekiem jau ir iegūta līdzīga pieredze pilsētas domes rīkotajā izpētes projektā “Atgūstot mūsu atmiņu: zudušie cilvēku stāsti par padomju deportācijām Latvijā”. Projekta laikā tapa grāmata “Atgūstot mūsu atmiņu”. Tajā apkopoti 1941. gadā represēto stāstījumi, kā arī šodienas jauniešu pārdomas pēc tam, kad viņi uzzināja par deportācijām, par apstākļiem, kas ļāvuši Sibīrijā izdzīvot. “Pēc atmiņu pierakstīšanas ar skolēniem man izveidojās ļoti emocionālas sarunas. Jaunieši, uzklausot represijās cietušos, bija viņiem līdzi pārdzīvojuši, sajutuši notikušā skarbumu,” kolēģiem stāstīja Cēsu pilsētas ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Sīmane. “Esmu pārliecināta, ka bērniem interesē vēsture, tikai mums jāprot par to stāstīt. Šodien vairāk jāizmanto moderno tehnoloģiju iespējas. Kā tas iedarbojas, nesen pārliecinājos, redzot, ar kādu aizrautību skolēni pētīja informāciju diskā un skatījās filmu par NATO vēsturi.”
“Uz bērniem var paļauties. Viņus interesē vēsture, arī tad, ja pirmā saruna pieaugušajiem nešķiet veiksmīga. Esmu pārliecinājusies, ka ar laiku rodas padziļināta interese. Jaunieši pat iziet auditorijas priekšā, lai citiem stāstītu par vēstures notikumiem, liecinieku atmiņām,” apgalvo D.Tabūne. Pēc Cēsu pilsētas domes pasūtījuma par padomju deportācijām Cēsu rajonā tapusi dokumentālā filma “Atcerēties vai aizmirst?”, režisore Dzintra Geka. Tā nosūtīta rajona skolu videotēkām.
Programma vēstures nodarbībām par Baigo gadu izstrādāta Vidzemes vēstures un tūrisma centra daudzpusīgā projektā “Senatne mūsdienās – māksla, vēsture un tūrisms”. Phare programmas finansētais projekts Cēsīs ilga gadu. Eiropas Savienības piešķirtais finansējums izmantots arī koka tilta būvniecībai pilsdrupās, Izstāžu nama fasādes atjaunošanai, nāks klajā arī arheoloģes Zigrīdas Apalas grāmata “Cēsu pils dārgumi”.
Komentāri