Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Pievērš uzmanību dabas aizsardzībai

Druva
00:00
12.12.2006
14

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Vidzemes augstskola Valmierā rīkoja 1. starptautisko zinātnisko konferenci “Dabas aizsardzības ekonomiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie aspekti”. Tajā vairāki zinātnieki akcentēja dabas aizsardzības jautājumus, kuri ir aktuāli arī tūrisma objektiem Cēsu rajonā – Līgatnes dabas takām un Gaujas Nacionālajam parkam.

Konferences tematika aptvēra dažādu zinātņu pielietojamos aspektus saistībā ar dabas aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, tāpēc tajā ar referātiem un stenda ziņojumiem piedalījās zinātnieki, studenti un projektu vadītāji – biologi, ekonomisti, ģeogrāfi, sociologi un tūrisma speciālisti no Latvijas, tuvākajām kaimiņvalstīm, kā arī Kanādas un Japānas.

Konferencē Latvijas dabas fonda projektu vadītājs Viesturs Lārmanis dalībniekus un citus interesentus iepazīstināja ar viņa un Rūtas Zepas kopīgi izstrādāto pētījumu par finansiālā atbalsta un ekonomiskās ilgtspējības problēmām dabisko pļavu jeb bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanā un uzturēšanā. Pētījumu veica, analizējot projekta „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” darbības teritorijā iegūto pieredzi. Šī projekta ietvaros dabisko pļavu atjaunošana un uzturēšana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem. Galveno uzmanību V.Lārmanis pievērsa pašreizējās pļavu apsaimniekošanas atbalsta sistēmas pretrunīgajiem ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī trūkumiem un nepilnībām pašreizējā pļavu apsaimniekošanas subsīdiju sistēmā.

Klausītāji aktīvi uzdeva jautājumus, kā risināt samilzušās problēmas. Jau savā prezentācijā autors norādīja, ka, lai izveidotos ilgtspējīga dabisko pļavu apsaimniekošanas sistēma, ir nepieciešams ne tikai spiediens uz politiķiem, kuri varētu pieņemt izdevīgākus subsidēšanas noteikumus. Savlaicīgi būtu jādomā arī par to, kā dabisko pļavu apsaimniekošanu integrēt kādā ražojošā lauksaimniecības virzienā. Ilgtermiņā dabisko pļavu apsaimniekošana, kas integrēta ražojošā saimniekošanā, būtu stabilāks risinājums nekā paļaušanās uz subsidēšanu kā vienīgo ienākumu avotu, no kā atkarīga šo zālāju uzturēšana.

Pēc savas uzstāšanās V.Lārmanis sacīja: „Labi, ka tagad piekrastes pļavu apsaimniekošanai vispār tiek dota nauda, agrāk tās nebija. Taču subsīdiju apjoms daudzviet ir nepietiekams. Nozīmīga problēma ir arī tā, ka aizaugušo pļavu atjaunošanai jaunajā Lauku attīstības programmā atbalsts nav paredzēts vispār. Jāpievērš uzmanība tam, ka nereti Ziemeļgaujā un arī citur Latvijā zemes īpašnieki pļauj dabiskās pļavas tikai tāpēc, lai saņemtu subsīdijas, nevis tāpēc, lai vāktu sienu un audzētu lopus. Tas it kā būtu normāli, jo šo dabisko pļavu uzturēšanas subsīdiju galvenais mērķis ir atbalstīt pļavu biotopu un reto pļavu augu un putnu dzīvotņu saglabāšanos, nevis parasto lauksaimniecības produktu ražošanu. Tomēr, kā rāda pieredze, šāda pieeja faktiski ir ļoti nedroša šo pļavu nākotnei, jo tā finansiāli ir pilnībā atkarīga no viena finanšu avota – subsīdijām un tās savukārt no politiķu bieži vien svārstīgiem un nepārdomātiem lēmumiem. Drošāk būtu, ja ienākumu avoti vairāki, piemēram, arī no gaļas lopu audzēšanas šajās dabisko zālāju platībās. Būtu jādomā, kā to veicināt. Taču ar veicināšanu saprotot to, ka tiek ieviestas īpašas atbalsta programmas, nevis tiek uzlikti ierobežojumi, neļaujot saņemt subsīdijas, ja saimniecībā nav atbilstošs daudzums lopu, kā tas diemžēl tiek darīts līdz šim. Šī ierobežojumu pieeja nav vēlama, jo noved pie tā, ka pļavu apsaimniekošana var tikt pārtraukta nepietiekama finansējuma dēļ un tā rezultātā pļavas aizaug vai arī dabiskās pļavas tiek iznīcinātas, uzarot un ieviešot lauksaimniecības kultūras, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk. Šādā veidā Latvija var nonākt pie nepatīkama rezultāta – starptautisku saistību pārkāpuma, kas rodas, samazinoties Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo zālāju biotopu un pļavu putnu dzīvotņu daudzumam.”

Paralēli Vidzemes augstskolas konferenču zālē notiekošajām pētījumu prezentācijām citās telpās bija iespējams iepazīties arī ar citiem nozīmīgiem darbiem. Viens no tiem bija Jāņa Andrušaita, Egila Gintera un Arta Siliņa izstrādātie mikrosimulācijas modeļi pakalpojumu plānošanai Līgatnes dabas takās. Tajā autori pauda viedokli, ka tūristu skaita palielināšanās aizsargājamās teritorijās un neprasmīga to apsaimniekošana ir iemesli, kuri nodara lielu postu dabai. Jo īpaši tūristu skaita palielināšanās negatīvi ietekmē ekosistēmu un zālāja atjaunošanos apskates vietās Līgatnes dabas takās. Autori uzsvēra, ka ir svarīgi paredzēt, noteikt tūrisma objekta iespējas uzņemt konkrētu skaitu apmeklētāju. Turklāt problēmas rada arī tas, ka apmeklētāji pārvietojas ar mašīnu, bet trūkst auto novietnes. Tāpēc, ņemot vērā apmeklētāju skaita palielināšanos un meteoroloģiskos apstākļus, noderīgi ir viņu izstrādātie mikrosimulācijas modeļi, kuri var palīdzēt noteikt iespējas zālājam atjaunoties.

Konference apstiprināja, ka mūsdienās biologiem ir svarīgi sadarboties ar ģeogrāfijas, ainavu zinātnes, informāciju tehnoloģiju, lauku ekonomikas, tūrisma, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citiem speciālistiem. Arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktors Valērijs Seilis priecājās, ka konference bijusi iespēja sabalansēt praktiskos pētījumus ar teorētiskām zināšanām. Viņš paskaidroja: „Konference pievērš lielāku uzmanību Ziemeļvidzemes dabas izpētei un problēmām tajā. Plānojot dabas aizsardzības aktivitātes, vienmēr atduramies pret ierobežotiem resursiem. Lai tos efektīvāk izmantotu, ir nepieciešami pētījumi. Un konference dos iespēju noteikt turpmākās vadlīnijas, kam būtu jāpievērš vislielākā uzmanība un rūpes. Domāju, ka šādu pasākumu vajadzētu atkārtot. Tas varētu notikt ik pa diviem gadiem, jo tajā laikā būtu jau radušās jaunas atziņas, lai atkal pulcinātu kompetentus cilvēkus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
20

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
46

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
127

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
46
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
138

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
360

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi