Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Jaunais speciālists darba tirgū

Druva
00:00
12.12.2006
7

Pagājušajā nedēļā Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā notika konference “Jaunais speciālists darba tirgū”, vienkopus pulcējot uzņēmējus, absolventus, vecāko kursu audzēkņus un skolotājus. Bija ieradies arī rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass un nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja vietniece Gunta Mika.

Kā atzina Jāņmuižas direktore Maira Apsīte, konferences mērķis bija sanākt kopā, lai diskutētu par to, kā sadarboties, lai darba tirgū ienāktu labi un konkurētspējīgi speciālisti.

“Problēmu profesionālajā izglītībā ir ļoti daudz. Daudzas būtu jārisina reģiona līmenī, jo tikai nedaudz vairāk nekā puse audzēkņu ir no Cēsu rajona. Valstī tikai 24 procenti pamatskolas beidzēju izvēlas profesionālo izglītību. Tas ir ļoti zems rādītājs Eiropā. Bez tam profesionālo izglītību izvēlas jaunieši ar ne pārāk labām zināšanām, domājot, ka te būs vieglāk mācīties nekā vidusskolā. Aktuāla problēma – pirmajos kursos ir ārkārtīgi liels atbirums. Pirmkursnieki atnāk, pamācās un aiziet. Šis atbirums ir lielāks nekur citur Eiropā, un par to mums jau aizrādīts. Arī tie audzēkņi, kuri sekmīgi iegūst diplomu par vidējo profesionālo izglītību, ne vienmēr strādā savā profesijā,” at-zina M. Apsīte.

Arī rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass dalījās savā pieredzē un domās par profesionālo izglītību.

“Nereti ir tāds viedoklis: “Ai, man nepaveicās matemātikā, iešu uz profskolu. Tur noteikti būs vieglāk!” Nē, patiesībā ir tieši otrādi. Profesionālā vidusskola uzliek dubultu pienākumu, jo jāmācās ir ne tikai vispārizglītojošie priekšmeti, bet arī izvēlētā specialitāte. Bieži audzēkņi neapzinās, uz ko nāk. Nedomā, vai izvēlētā profesija viņiem piemērota. Kad pats te strādāju, nezināju, ko nozīmē darba tirgus. Vecāki arī nezina, ko tajā prasīs. Bieži saka: “Zems atalgojums.” Ja tā ir prioritāte, tad vairumam izvēlētā profesija nav īstā. Vispirms jābūt interesei par izvēlēto profesiju. Sevi jāpierāda,” teica M. Niklass un atzina, ka ir svarīgi, lai starp mācību iestādi un uzņēmējiem veidotos saikne.

Konferencē absolventi un skolas audzēkņi dalījās pieredzē un pārdomās par izvēlēto profesiju un darba iespējām. Jāņmuižas profesionālās vidusskolas 2004. gada absolvents Artūrs Mūrnieks atzina, ka skola ir devusi vērtīgas zināšanas. “Iestājos skolā, lai mācītos par celtnieku. Tagad studēju Rīgas celtniecības koledžā un Jāņmuižā iegūtās zināšanas un prasmes ļoti noder. Skola man deva pamatzināšanas. Arī strādāt prasmi apguvu tieši te,” atzīst skolas absolvents.

Lielākā daļa audzēkņu izteica pārliecību, ka profesionālā izglītība ir devusi nenovērtējamas zināšanas, kaut varbūt kāds no viņiem strādā citā vai ļoti pietuvinātā profesijā. Datortehniķiem viss vēl priekšā

Par datora sistēmu tehniķu problēmām stāstīja Jāņmuižas profesionālās vidusskolas datorskolotājs Juris Joksts un datorsalona “Vesa”, “ELKO – Vecrīga” direktors Egils Viškints, kurš atsaucās audzēkņu uzaicinājumam piedalīties konferencē.

“Galvenais secinājums ir tāds, ka datora sistēmu tehniķu profesija ir ļoti noderīga. Nerunājot par uzņēmumiem, pat katrā mājā drīz būs pa datoram. Taču tie mēdz arī lūzt, tādēļ datortehniķi tuvāko gadu laikā varētu būt ļoti pieprasīta, prestiža un, iespējams, pat labi apmaksāta profesija. Skolas problēma, ka pagaidām nevaram nodrošināt reālu praksi ārpus skolas. Datora sistēmu tehniķiem vēl nav bijušas lielās skolas prakses un izlaiduma. Šis vēl ir tikai sākums. Svarīgi, lai jaunie cilvēki, beidzot šo skolu, tiešām varētu pateikt, ka ir gatavi strādāt kādā uzņēmumā un sevi pierādīt,” atzina J. Joksts.

Datorsalona “Vesa” direktors Egils Viškints: “Uzaicinājums piedalīties konferencē mani ļoti ieinteresēja, jo īpaši Rīgā man trūkst darbinieku – datorspeciālistu. Sarunā nonācām pie diviem secinājumiem – palīdzēt un jau pāris audzēkņiem nodrošināt prakses vietu Cēsīs datorsalonā “Vesa” un iedot Rīgas datorsalona “ELKO – Vecrīga” vakanču sarakstu, lai audzēknim būtu stimuls un reāla iespēja redzēt, uz ko var tiekties un pretendēt. Domāju, ka šāda sadarbība ar skolu ir izdevīga kā uzņēmējiem, tā audzēkņiem,” prezentācijā atzina E. Viškints.

Pavāri strādā arī svētkos

Ēdināšanas servisa speciālistus pārstāvēja kafejnīcas “Saules vārti” vadītāja Jana Vozņesenska.

“Ēdināšanas speciālisti Jāņmuižā apgūst plaša profila profesiju. Viņi ir gan pavāri, viesmīļi, bārmeņi. Kā atzina jaunieši, skolā viņi gūst labu teorētisko sagatavotību. Mīnusi? Kāpēc absolventi neiet strādāt savā profesijā? Fiziski smags darbs, un ne visi jaunieši spēj izturēt slodzi. Kad citiem ir svētki, pavāriem jāstrādā. Skolai ar uzņēmējiem ir laba sadarbība, bet, neskatoties uz to, bieži vien audzēkņi nezina, ko attiecīgais uzņēmums var piedāvāt. Arī katrā uzņēmumā ir izaugsmes iespējas. Tiek piedāvāti gan kursi, gan semināri. Uzņēmēji ir gatavi sadarbībai un vēlas to darīt. Labākie tālāk studē augstskolās, bet tie, kuri knapi pabeidz skolu, arī strādāt nevēlas. Viņiem ir vieglāk aizbraukt uz Īriju sēņot. Mēs katrs esam sākuši no pašas apakšas, zemākā punkta un, pateicoties darbam un uzcītībai, esam sasnieguši to, kas esam. Tas būtu jāsaprot arī audzēkņiem,” atzina J.Vozņesenska. Lauksaimnieks, ne tačkas stūmējs, bet traktora vadītājs

Par lauku īpašumu apsaimniekotāju profesiju stāstīja agronomijas skolotāja un metodiķe Anita Ervalde. “Mēs darba grupā meklējām lauksaimnieka mīnusus un plusus. Secinājām, ka audzēkņi prasa uzreiz augsti kvalificētus darbus un negrib lasīt ne akmeņus, ne zemenes. Visi grib sēdēt uz traktora vai kombaina. Kā atzina audzēkņi, lauksaimnieka profesija nav prestiža, un tā jau nav tikai skolas vaina. Pie plusiem jaunieši minēja to, ka ir savs īpašums, vide, kurā ieauguši. Lauksaimnieks var noteikt savu darba laiku. Ir lielas tālākizglītības iespējas. Pluss noteikti ir Zemkopības ministrijas piešķirtais atbalsts 35 latu apmērā, ko pagaidām novērtē tikai puse audzēkņu. Ir liels darba piedāvājums. Kopīgi secinājām, ka praksē nevajadzētu strādāt savā saimniecībā. Skolā mums šāds noteikums ir, bet tad, kad to mēģinām realizēt, atnāk vecāki un saka: „Manējo atdodiet man un nekādu svešo es nevēlos!” Tāpēc mums prakses vietas maiņas īsti neizdodas. Un audzēknis neiemācās to, ko varētu iemācīties citur. Mūsu profesija saucas lauku īpašuma apsaimniekotājs. Domāju, ka ir jāvirzās uz to, ka lauksaimnieks ir ne tikai tačkas stūmējs un dakšas turētājs, bet prot un var darboties arī ar tehniku,” atzina A. Ervalde. Celtniekiem darba netrūkst

Apdares darbu tehniķus pārstāvēja SIA „Cel Tik” vadītājs Jānis Gruntmanis.

“Man ir iespēja strādāt ar Jāņmuižas audzēkņiem un redzēt viņu sāpi. Ar viņiem sadarbojos, lai iegūtu pēc iespējas kvalificētāku jauno speciālistu. Svarīgi, lai viņi pēc tam neaizbrauc uz ārzemēm. Citādi būsim sagatavojuši speciālistus citām valstīm par mūsu valsts līdzekļiem,” ievadā sacīja J. Gruntmanis un turpināja: “Jaunais speciālists saka: “Ja nav pieredzes, uzņēmējs maksā mazāk. ”Spēcīgs arguments, bet darba devējs saka: “Parādi, ko māki, un būs attiecīga samaksa.” Jaunais speciālists ir satraukts, ka par to pašu darbu ārzemēs maksā vairāk. Jāatzīst, šobrīd situācija tāda varbūt arī ir, bet nevar noliegt, ka izmaiņas notiek. Un ļoti straujas. Samaksa kāpj, jo ir liels pieprasījums, un uzņēmējs ir spriests maksāt vairāk. Domāju, ka jauniešiem ir maza atbildība par paveikto. Negribētu to attiecināt uz visiem, bet gadās, ka tā ir. Uzskatu, ka celtniekam ir jāzina vismaz trīs specialitātes. Ja viņš ir apmetējs, flīzētājs un krāsotājs, darba tirgū būs vieglāk konkurēt nekā tam, kurš prot tikai flīzēt,” atzina J. Gruntmanis. Labprāt investē audzēkņos

Automehāniķu profesijas problēmas prezentēja SIA “Auto Īle & Herbst” direktors Māris Īle. “Ar Jāņmuižu sadarbība mums ir jau trīs gadus. Pats te ierados un domāju, ka tas ir pareizs ceļš – uzņēmēji brauc uz skolu, lai veidotu saikni. Praksē jauniešus ņemam labprāt. Kādus sešus, bet tomēr. Firmā mums ir meistars ar zīmogu, kurš ikdienā strādā kopā ar jauniešiem. Uzrauga viņus un palīdz. Esam gatavi darbā iesaistīt jauniešus pat no pirmā kursa, investēt viņos un dot nākotnē iespējas ne tikai strādāt, bet arī studēt. Patlaban gan neviens to vēl nav izmantojis. Svarīgi, lai skolā jaunieši iemācās arī elementāru pieklājību. Citādi atnāk un nemāk pateikt ne "lūdzu”, ne “paldies”,” atzīst M.Īle, kurš turpinās sadarboties ar Jāņmuižas profesionālās vidusskolas audzēkņiem.

Kā noslēgumā atzina Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktore M.Apsīte, biežāk ir jārod laiks, lai visi varētu sanākt kopā un runāt par aktuāliem jautājumiem kā uzņēmējiem, tā audzēkņiem un skolai.

“Centīsimies pēc gada rīkot jaunu konferenci, kurā aicināsim arī citus uzņēmējus, kaimiņu skolu pārstāvjus, jo tikai kopā mēs varam celt profesionālās izglītības prestižu, kas pēdējo desmit gadu laikā ir grauts,” tā M.Apsīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
28

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
50

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi