Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Gatavošanās, rosīšanās, gaidīšana

Druva
00:00
13.12.2006
9

, Gaujas NP informācijas speciāliste

Ko gada sirsnīgākajos un ģimeniskajos svētkos dara mūsu kaimiņzemēs? Vai latviešu tradīcijas ir tik vienreizīgi unikālas, kā to popularizē mūsu tūrisma ceļveži un reklāmas kampaņa “Welcome to my country”? Neesam taču vieni šajā pasaulē kā maza endēmiska kultūras saliņa. Līdzības kaimiņtautu tradīcijās nepārprotami liecina, ka jau ļoti sen notikusi informācijas apmaiņa arī bez interneta un plašsaziņas līdzekļiem.

Zviedrijā Ziemassvētku noskaņas sākas ar Svētās Lūcijas dienu 13.decembrī. Ceremonijā piedalās vecākā meita ģimenē. Viņas pienākums katru gadu šajā dienā no rīta modināt vecākus un pasniegt karstu kafiju ar safrāna maizītēm.

Ziemassvētki Igaunijā sākas ar svētā Tomasa dienu 21.decembrī, tātad astronomiskajos saulstāvjos. Trīs dienas norit sagatavošanas darbi. Top svētku ēdieni, alum pieliek ieraugu, rūpīgi iztīra visus istabas kaktus. Ziemassvētku vakarā 24.decembrī visam jābūt kārtībā. Istabas centrā pie griestiem tiek piekārts liels rombveida salmu puzuris, izgreznots ar izpūstām olu čaumalām, dzijas un auduma lentītēm, bet grīda izkaisīta ar salmiem no pirmā un pēdējā šī gada ražas labības kūļa.

Arī Somijā, Zviedrijā un citās valstīs senāk katrā ģimene prata gatavot tradicionālos salmu, skaliņu un skaidu rotājumus. Mūsdienās tādus var iegādāties Skandināvijas zemjuu amatnieku tirdziņos kā diezgan dārgus (roku darbs!) un ekskluzīvus suvenīrus.

Lietuvā pirms svētkiem visa ģimene gatavo salmu zvaigznītes, virtenes un puzurus. Tos izmanto gan eglītes, gan telpu dekorēšanai. Pēc svētkiem rotas noņem un rūpīgi glabā, lai izmantotu atkal nākošajā gadā. Senāk gan salmu rotājumi gatavoti katru gadu no jauna, jo svētkiem beidzoties, tos sadedzināja.

Poļiem Ziemassvētku laiks ir ģimenes pulcēšanās vienotības svētki. Viss iesākas ar pamatīgu mājas kopšanu, lai nekārtībā un istabas stūros neieviešas velns un citi ļaunie gari.

Krievijā Ziemassvētkus svin pēc Jūlija kalendāra 7.janvārī, trīspadsmit dienas pēc tā dēvētajiem Rietumu Ziemassvētkiem. Tradīcijai bija 75 gadu “pārrāvums” – pēc 1917.gada revolūcijas Ziemassvētki, tāpat kā citas reliģiskās ceremonijas, oficiāli tika aizliegti. Svinēšana visā krāšņumā atsākās tikai 1992.gadā. Kāpēc janvārī? Izrādās, pēc Jūlija Cēzara iedibinātās laika skaitīšanas, ik gadus no solārā cikla palika pāri 11 minūtes un 14 sekundes, kas 1580.gadā jau bija uzkrājušās kā 10 liekas dienas. Reformu veica pāvests Gregorijs, 1582.gadā atņemot oktobrim liekās dienas. Mums tagad tas liekas pašsaprotami, taču toreiz daudzas zemes jauno kārtību pieņēma ar kavēšanos. Krievijā tradīcijas turpinājās pēc vecā stila, akceptējot Gregora kalendāru tikai 1900.gadā. Tā nu mūsdienās Krievijā daudzi svin gan pareizticīgo Ziemassvētkus, gan kristīgos. Ortodoksālās baznīcas Ziemassvētku tradīcijas savijušās ar daudz senākajām, arī reģionos ir atšķirības, tāpēc visā plašajā Krievijā katrā ģimenē svin nedaudz atšķirīgi. Īstais svētku vakars sākas, kad debesīs uzlēkusi pirmā zvaigzne.

Ar Eiropas modi istabās ienāk zaļā viešņa. Koši izpušķotā eglīte pamazām kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Ziemassvētku rotājumiem. Igaunijā eglītes ienešana telpās tiek uzskatīta par vācu tradīciju. Sākotnēji tā rotājusi tikai skolas un muižas, bet 20.gadsimtā zaļo kociņu savās istabās pieņēmuši arī zemnieki. Par Ziemassvētku eglītes ierašanos Somijā zināms precīzi – tas noticis 1829.gadā, kad ar to savu pieņemamo telpu rotājis barons Klinckovstroms. Pilsētnieku un zemnieku mājās par tradicionālo rotājumu eglīte kļuvusi ap 1870.gadu.

Lietuviešiem eglītes rotājumi ir sārti āboli, dzelteni krāsotas skaidas. Svecītes dedzina tikai pirmajā vakarā, jo egle izkalst un sausie zari var aizdegties. Eglīti istabā glabā līdz Zvaigznes dienai.

Lai gan Pēteris I Ziemassvētku eglītes tradīciju uz Krieviju atveda jau tālajā 1700.gadā, tomēr tā pa īstam ieviesās un nostiprinājās tikai padomju laikā, kļūstot par Jaungada eglīti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
28

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
50

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi