Tituls: “Par ratiņbasketbola attīstīšanu”. Vārds, uzvārds: Aigars Miklāvs. Nodarbošanās: Latvijas ratiņbasketbola sporta federācijas izpilddirektors. Invalīdu sporta un rehabilitācijas centra “Cēsis” vadītājs.
– Beidzot varu priecāties, ka nelūdzu palīdzēt, bet varu palīdzēt citiem.
Latvijas ratiņbasketbola izlases spēlētāji šoruden uzspēlēja par prieku Anglijas karalienei Elizabetei II, kad viņa apmeklēja Rīgu. Tagad izlase gatavojas Eiropas čempionāta spēlēm, kas nākamā gada augustā notiks Vācijā.
“To nenoliegšu, ka ratiņbasketbola popularizēšana ir mans nopelns. Ne jau tikai pats to izdomāju, man cilvēki ir teikuši, ka tikai tāpēc, ka cīnījos, pārliecināju, ka jāspēlē savos klubos, ka jāveido valsts izlase, ka vajag mums savu jumtu, nodibināju Latvijas ratiņbasketbola sporta federāciju, esam tikuši uz priekšu. Mums ir atbalstītāji, sponsori,” gandarījumu par paveikto neslēpa invalīdu sporta un rehabilitācijas centra “Cēsis” vadītājs, Latvijas ratiņbasketbola sporta federācijas izpilddirektors Aigars Miklāvs, kurš klāt amatu nosaukumiem kopš šodienas varēs pierakstīt arī “Druvas” lasītāju aptaujā “Gada cilvēks” iegūto titulu “Par ratiņbasketbola attīstīšanu”.
“Tas ir patīkams pārsteigums. Būs arī ar šiem nopelniem jāsadzīvo,” jokoja Aigars. Jaunizveidotajā federācijā, kuras darbu finansiāli atbalsta arī valsts, jau apvienojušās sešas ratiņbasketbola komandas no Jūrmalas, Rīgas, Kuldīgas, Balvu, Jelgavas rajona un invalīdu sporta un rehabilitācijas centra “Cēsis” vīri.
“Cēsu komandā esam septiņi. Trīs cēsnieki, pārējie uz treniņiem brauc no tuvākas un tālākas apkārtnes. Labākie no spēlētājiem tiek iekļauti Latvijas izlasē. Tā arī tērēsim iedalītos līdzekļus, jo nepieciešams iegādāties jaunus sporta ratus, sporta tērpus, lai godam varam valsti pārstāvēt starptautiskās sacensībās, organizēsim treniņnometni,” mērķtiecīgi tālāko darbošanos raksturoja cilvēks, kurš uzņēmies arī cēsnieku komandas menedžera pienākumus un iecerējis, ka drīzumā sportošanā varētu iesaistīt arī bērnus invalīdus. Pašlaik valstī ratiņbasketbolu spēlē divas sievietes un vairāk nekā 60 vīri.
“Daudz biežāk satiekamies, runājamies. Esam sadraudzējušies un risinām ne tikai savas, bet arī viens otra problēmas. Mēs esam tie cilvēki, kuri iznācām sabiedrībā un gribam izmantot tās pašas iespējas, kādas ir staigājošajiem,” uzsvēra Aigars Miklāvs.
Pirms gadiem pieciem, runājot ar Aigaru, viņš sacīja, ka invalīdam vissvarīgāk ir atgriezties sabiedrībā, atrast darbu. Viņš izmantoja iespēju, invalīdu un viņu draugu apvienībā “Apeirons” sāka darboties kā vides pieejamības eksperts. Tā kā jautājumi par cilvēku ratiņkrēslos iespēju nokļūt pašvaldības, ārstniecības un atpūtas iestādēs kļuva aizvien aktuālāki, tad Aigara viedoklis sāka interesēt Cēsu pilsētas domi. Aigars sāka strādāt un joprojām turpina būt eksperts Cēsu būvvaldē.
“Cēsīs pēdējo gadu laikā katrai ēkai, kurā veica nopietnu pārbūvi vai kuru cēla no jauna, esmu stāvējis klāt. Es tiešām nelieku parakstu uz dokumenta, ka celtnē var iekļūt invalīds, ja pats uz savas ādas par to nepārliecinos. Man liekas, ja Cēsīm nebūtu sava invalīda ratiņos, tad situācija būtu līdzīga kā daudzās pilsētās, kur uzbrauktuve pie veikala vai sporta zāles joprojām izveidota ķeksīša pēc,” sacīja Aigars. Viņš zina, ka invalīdiem pilsētās joprojām ir ērtāka dzīve nekā laukos, tāpēc aicina uz sadarbību mūsu rajona padomes speciālistus, viņš priecājas, ka darbam saņem atbalstu ģimenē, un ir gandarīts, ka spēj palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo līdzīgu dzīvi.
Pārējie aptaujas “Gada cilvēks” laureāti.
Komentāri