Kā ik rudeni, interesentus piesaistīja Eiropas Kultūras mantojuma dienas. Šogad uzmanības centrā bija restaurācija, jo kultūras mantojama saglabāšana nākamajām paaudzēm nav iedomājama bez profesionālas restaurācijas.
Brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas pagasta “Kalna Vēveros” no rīta smidzināja lietus, vīri strādāja – atraka aku. Brīvdabas muzeja speciālisti ar spaini smēla ūdeni no vecās akas, vidū vertikāls stabs, no kura ūdens tika nogādāts uz māju un kūti. “Tā ir vienīgā autentiskā koka aka “Vēveros”. Pārējās ir vai nu citās vietās, vai ielikti betona grodi. Bijis koka ūdensvads, pumpis glabājas muzejā,” stāstīja Brīvdabas muzeja direktores vietnieks Mārtiņš Kuplais un piebilda, ka aka būvēta 20.gadu sākumā, tās vietu nebijis viegli atrast, tā ir tālu no mājas un kūts. Pie akas bija izaudzis krietns koks, kuru nācās izplēst no zemes. “Vēveru” vadītājs Edgars Žīgurs atklāj, ka ir iecere atjaunot vismaz akas virsu. Restauratori pētīja koka grodus un vēl nevarēja pateikt, cik tie dziļumā labi saglabājušies. “Ja ūdens līmenis ir stabils, tie parasti saglabājas labi,” uzsvēra M.Kuplais.
“Kalnvēveru” mājā interesentiem bija iespēja tikties ar restauratoriem un būvniekiem, kuri gadu gaitā te atjaunojuši ēkas. M. Kuplais atcerējās, kādas izskatījās vējdzirnavas, kad “Vēveru” kompleksu pārņēma Brīvdabas muzejs. “Cepure dzirnavām bija beigta, uzlika pagaidu jumtu, kas nostāvēja ilgus gadus,” stāstīja M.Kuplais un atgādināja, ka diemžēl visu laiku dzirnavas tika demolētas, izzāģēja sijas. “Kad uz dzirnavām tika izbūvēts ceļš, sākās atjaunošana. Naudas bija tik, cik bija, nācās izlemt – vai nu izdarīt visu pareizi kā restaurācijā un palikt pusratā, vai meklēt kādus risinājumus. Lai dabūtu egļu skaidas, muzejnieki brauca mežā, zāģēja egles. Janvārī sasala zeme, tad ar tehniku varēja uzcelt spārnus. Arī ratnīcai bija izzāģētas sijas. Daudz ir izdarīts, un daudz ko darīt, jo visu laiku jāatjauno kāda ēka,” pārdomās dalījās M.Kuplais.
SIA “Balga” ilgus gadus “Vēveros” un citos muzejos atjauno vecās ēkas, ievērojot senās būvniecības tradīcijas, arī būvē un atjauno privātīpašumus. Uzņēmējs Ilmārs Glāzers interesentiem uzsvēra, ka īpašniekam vienmēr gribas restaurēt tā, kā bija kādreiz. “Pirms plānot darāmo darbu apjomu, nav zināms, kas atklāsies būvniecības gaitā, nav iespējams kaut ko noplēst, izbakstīt pakšus. No ārpuses izskatās citādi, kad sāk darbus, tikai redzams, kāda ēka ir patiesībā,” teica I.Gāzers un rādīja fotogrāfijā kādas mājas istabu, kurai viena siena pilnīgi izpuvusi, otra ne. “Sijas redzēt nevar, tās bieži vien ir izpuvušas. Arī privātajiem, kuri vēlas vecu māju atjaunot, vienmēr saku, ka nevar paredzēt, cik būs darba,” sacīja uzņēmējs.
Dažādi viedokļi izskanēja par skaidu jumtiem. M.Kuplais atzina, ka dzirdēts daudz pārmetumu, ka “Vēveros” neievēro autentiskumu, bet uzliek metāla jumtu. “Tā darīt ir saprātīgāk,” uzsvēra pieredzējušais restaurators, bet I.Glāzers paskaidroja, ka skārda jumts noteikti ilgāk kalpos. “Kādreiz ziemas bija citādas – uzsniga sniegs, sasala un stāvēja līdz pavasarim. Tagad uzsnieg, nokūst, un tā vairākas reizes. Iznāk trīs četras ziemas vienā. Trīs kārtu skaidu jumts kalpoja 30 gadus, tagad labi ja 20. Skaidu jumti ir dārgi. Tie ir arī ugunsnedrošāki,” pieredzē dalījās uzņēmējs un atzina, ka tikai pēc gadiem var pateikt, kas ilgāk kalpo. “70.gados “Vēveros” trim ēkām tika uzklāti niedru jumti. Uzskata, ka tie kalpos 70 gadus. Redzēsim. Jumtus bojā koki – mitrums, lapas, vecie var uzkrist ēkai, kā tas notika arī te,” pārdomas izteica I.Glāzers.
Viņš atgādināja, ka vislielākais satraukums būtu jāceļ par rijām, jo to Latvijā palicis pavisam maz. Tai jābūt valsts politikai, ja gribam, lai ainavā vēl būtu kāda rija. Tās reiz bija Piebalgai ļoti piederīgas. “Vēveru” ekspozīcijas saimnieks, vēsturnieks Edgars Žīgurs dalījās stāstos par to, kā saglabāt vērtības, kas ir tepat. Sanākušie runāja arī par pagrabu, krāšņu, logu atjaunošanu.
Starp Mantojuma dienas pasākuma apmeklētājiem bija arī Aija Bēniņa, kura kopā ar brāli Drustu pagastā vēlas atjaunot vecu māju. “Nopirkām māju, negribas nojaukt un uzcelt jaunu, bet darīt pamazām. Tā kā par pārcelšanos vēl nedomājam, nav jāsteidzas. Bijām domājuši par skaidu jumtu, zem šīfera tāds ir. Lubiņas varētu kalpot ilgāk. No tiem, kuri dara, guvu daudz vērtīgu atziņu un vielu pārdomām,” “Druvai” sacīja drustēniete.
Uzņēmējs Aigars Leimanis nodarbojas ar vecu māju atjaunošanu. “Tie, kuri grib restaurēt vecās mājas, ir ļoti dažādi cilvēki, tāpat arī viņu vēlēšanās. Vieni grib, lai noteikti būtu redzami baļķi. Taču ne vienmēr var atjaunot, protezēt ir milzīgs darbs. Padomju laikā ēkas mēdza apšūt ar ruberoīdu, zem tā var ieraudzīt brīnumus,” pārdomās dalījās A.Leimanis.
Komentāri