Kad apnikuši veikalā piedāvātie zaļumi un dienvidu augļi, kad gribas ēdienkartē sāk just pavasari, čaklākās namamātes atceras par diedzētiem graudiem un citām sēklām.
Visbiežāk izmantotie dīgsti, kas parasti garšo visiem un dod jaunu, pikantu garšu ierastiem ikdienas ēdieniem, ir kressalāti. Turklāt tie papildina uzturu ar īpaši vērtīgām vielām. Kressalāti ir bagāti ar C vitamīnu, karotīnu, B grupas vitamīniem un PP vitamīnu, satur arī E vitamīnu, kāliju, fosforu, kalciju, magniju, selēnu, dzelzi. Laba piedeva pie jebkuriem zaļajiem salātiem un lieliski garšo uz sviestmaizes. Samērā plaši pazīstamas ir diedzētas pupiņas, kas nopērkamas arī veikalos. Ļoti augsts olbaltumvielu saturs, daudz šķiedrvielu. Var izmantot visos tajos pašos ēdienos, kur lieto nediedzētas. Var vārīt, bet tad pupiņās samazinās vitamīnu daudzums, it sevišķi C vitamīns. Ja vāra ūdenī, kuru pēc tam nolej, zūd vismaz 60% C vitamīna. Tvaikojot vai sautējot zūd tikai 20-30% šī vitamīna.
Jau no padomju gadiem pazīstams diedzētu sēklu veids ir labība. Diedzē kviešu, rudzu, miežu, auzu un griķu graudus. Aprēķināts, ka diedzētos graudos ir apmēram piecreiz vairāk C vitamīna, četrreiz vairāk B12 vitamīna, 3-12 reizes vairāk citu B grupas vitamīnu un trīsreiz vairāk E vitamīna nekā nediedzētos graudos. Diedzētie graudi ēdot rūpīgi jāsakošļā vai arī pirms ēšanas jāsamaļ gaļasmašīnā. Regulāri lietoti, tie uzlabo gremošanas trakta darbību, stiprina imunitāti, nāk par labu locītavu, acu, ādas, matu un nagu veselībai, vēstī literatūra. Vēl diedzēšanai var izmantot redīsu, lucernas, saulespuķu, sinepju sēklas, der arī zaļie zirnīši un lēcas, kāpostu, brokoļu, sarkano biešu, sīpolu, sarkanā āboliņa un daudzas citas sēklas. Tomātu un kartupeļu sēklas gan nediedzē, jo tās ir indīgas.
“Vidzemes sēklas” Cēsu veikala vadītāja Vija Hāze uzsver, ka iesācējiem jāatceras – nedrīkst diedzēt kodinātu sēklu. Taču specializētajās tirgotavās pietiekami plašā piedāvājumā ir arī nekodināto. “Vidzemes sēklas” piedāvā gan kressalātus, gan redīsu, zirnīšu, pupiņu un citas sēklas, kuras var diedzēt. Tomēr pircēju interese par tām nav liela. Cilvēki vairāk domā par gaidāmajiem dārza darbiem. Pērk redīsus un burkānus agrai sējai, iegādājas puķu sēklas. V.Hāze vērtē, ka plašā augļu piedāvājuma dēļ diedzēt sēklas nav populāra nodarbe, jo prasa papildu rūpes. Pati veikala vadītāja gan mēdzot maltītes bagātināt ar dīgstiem. Izvēloties kressalātus, ātri uzdīgst un labi garšo. Padomi iesācējiem: * Sēkliņas vai graudus nomazgā, liek tīrā stikla traukā un pārlej ar ūdeni (1 daļa sēkliņu, 4 daļas ūdens) un atstāj istabas temperatūrā, lai uzbriest. Tas notiek 6-16 stundās. * Uzbriedušām sēkliņām ūdeni nolej, tās pārber tīrā stikla traukā, nosusina lieko mitrumu ar drāniņu. Sēkliņas nedaudz pārlej ar ūdeni, ko maina 2-3 reizes dienā, trauku tur tumšā un siltā vietā. * Kressalāti, zirņi un lēcas izdīgst aptuveni 3 dienās, redīsi – 4 dienās, pupiņas – 4-5 dienās. Ilgāk par nedēļu diedzēt nav ieteicams. Diedzētajiem graudiem asniņus neiesaka izaudzēt garākus par pašiem graudiem. * Dīgstus var audzēt arī tā: sēkliņas vienā kārtā vienmērīgi izlīdzina uz šķīvja un pārklāj ar mitru marli, ko regulāri laista. Kad dīgsts izspraucies cauri marlei un sasniedzis vēlamo lielumu, to nogriež. Sēkliņas atkārtoti neizmanto. *Izejmateriālam jābūt kvalitatīvam, tas nedrīkst sākt pelēt vai pūt, jāievēro maksimāla tīrība. * Diedzētie graudi un dīgsti paredzēti tūlītējam patēriņam. Dīgstus vislabāk apēst tūlīt pēc nogriešanas. Vajadzības gadījumā tos var uzglabāt ledusskapī 2-4 dienas. Lietojot veikalos pirktos diedzētos produktus, jāievēro derīguma termiņš, kas norādīts uz iesaiņojuma. Diedzētos produktus, kas glabāti ilgāk par četrām dienām, bet citādi nav bojāti, var izmantot termiski apstrādātu ēdienu gatavošanai – pievienot sautējumiem, apcept eļļā u.c.
Komentāri