Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pareizi peldēt ir jāmāk

Druva
00:00
31.01.2007
23

Priekuļu peldbaseinā līdzās ūdens aerobikas nodarbībām tuvākajā laikā iecerēts vadīt peldapmācības un peldēt prasmes uzlabošanas nodarbības bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem profesionāla trenera vadībā. Šīs idejas ierosinātājas ir ūdens aerobikas pasniedzēja Sandra Baglā un peldapmācības trenere Ilze Butina, kuras nolēmušas piedāvāt iespēju ikvienam nākt un iemācīties pareizi peldēt vai pat nākotnē sasniegt lielākus mērķus sporta peldēšanā.

Ilze Butina ir peldapmācības trenere ar vairāk nekā trīsdesmit gadu darba stāžu un viņa atzīst, ka 3., 4. un 5. klases skolēniem ir īstais laiks sākt mācīties peldēt.

“Šajā vecumā bērniem ir lielāka lokanība, kas palīdz vieglāk un pareizāk apgūt, peldēšanas tehniku. Peldēšanu var apgūt, sākot no zīdaiņa līdz pat sirmam vecumam. Tomēr, domājot par sportiskajiem rezultātiem, labākais laiks, kad sākt nodarbības, ir 8 līdz 10 gadu vecums. Peldēšana ir viens no visveselīgākajiem sporta veidiem, jo harmoniski attīsta visas muskuļu grupas un organisma sistēmas. To plaši pielieto rehabilitācijā pēc traumām, lai atgūtu kustību amplitūdu. Peldēšana, tāpat kā slēpošana, skriešana pieder pie cikliskajiem sporta veidiem un lieliski trenē izturību, kas mums visiem ir ļoti nepieciešama,” saka I. Butina un atzīst, ka kursa minimums varētu būt apmēram 24 nodarbības.

“Ja runājam par bērniem vecumā no 8 līdz 11 gadiem, šī kursa ietvaros viņus var iemācīt noturēties uz ūdens un nopeldēt jau noteiktu distanci. Tas, protams, ir atkarīgs no spējām, varēšanas un katra paša motivācijas. Sākuma kursā varētu iemācīties peldēšanas pamatus – krauls uz krūtīm ar pareizu elpošanu un peldēšana uz muguras. Tad tie, kuri paši vēlas, varētu pilnveidoties un nodarboties ar peldēšanu jau nopietnāk,” domās dalās trenere.

“Peldēšana ir viens no visveselīgākajiem sporta veidiem. Tā rūda arī cilvēka izturību. To vislabāk trenēt skrienot, peldot un slēpojot.

Peldēšana lieliski spēj atbrīvot un izmasēt saspringušos muskuļus un ķermeni,” piebilst aerobikas ūdenī pasniedzēja S.Baglā.

Peldapmācības trenere I.Butina uzsver, lai atbrīvotu ķermeni, pareizi ir jāmāk peldēt.

“Jāatceras, ka uzsākot nodarbības, varbūt būs jāsaskaras arī ar zināmu nepatiku, kas saistīta ar sejas iegremdēšanu ūdenī. Pie tā tomēr nāksies pierast, ja gribam apgūt pareizu ķermeņa stāvokli, ūdenī peldot uz krūtīm.

Īpaši sievietes baidās likt seju ūdenī. Taču, turot galvu augšā, sasprindzinās kakla muskuļi un jostas vieta. Ir apgrūtināta arī elpošana. Pietiek nebūt kaut par centimetru horizontālā stāvoklī, kad tā jau ir lieka pretestība, lieks darbs un apgrūtinājums. Mēs uz baseinu ejam, lai atslābinātu ķermeni, taču, nepareizi peldot, sasprindzinām to vēl vairāk,” stāsta trenere un piebilst, ka peldot galvā jāliek cepurīte un pirmajās reizēs jācenšas pārvarēt varbūt kādas neērtības.

Runājot par uzvedību baseinā, peldapmācības trenere uzsver, ka svarīga ir arī disciplīna, kuru bieži vien bērni ir aizmirsuši.

“Baseinā jo īpaši ir jāzina, kā uzvesties. Flīzes ir slidenas, visapkārt daudz cilvēku. Nedrīkst skriet un lekt, kur pagadās. Jāredz, ko dara citi un jāzina, ko darīšu pats. Arī pa­sniedzējam ir jābūt profesionālam, lai paredzētu, ko bērns darīs un prastu laikus noreaģēt.

“Vecāki bieži nesaprot, ka sporta stun­das un fiziskās aktivitātes ir ie­guldījums bērnu veselībā. Tāpēc ceram, ka sadarbībā ar pilsētas pašval­dī­bu un varbūt pašiem vecākiem spēsim nodrošināt skolas vecuma bēr­niem peldēšanas nodarbības,” saka S. Baglā un atklāj, ka šis jau­tājums pamazām tiek risināts.

Sarunas laikā pieskārāmies arī tēmai par slīkšanu, jo nereti dzirdēts, ka arī tie, kuri prot peldēt, noslīkst. Peld­apmācības trenere atzīst, ka slīkšanas iemesli var būt dažādi.

“Skaidrs ir viens – kārtīgs peldētājs no­vērtēs ūdens īpašības daudz la­bāk, jo sapratīs, ka ūdens gluži kā uguns var būt draudīga stihija.

Vienmēr ir jānovērtē, kur peld – vai tas ir baseins, vai atklāta vide.

Svarīgi apzināties, kādi ir laika apstākļi, ūdens temperatūra un kāds ir paša fiziskais stāvoklis konkrētajā mirklī. Jāpiebilst, ka labs peldētājs ir piesardzīgs. Arī pati pirms peldēšanas novērtēju situāciju, piemēram, kādi ir viļņi un to spēks. Nerunājot par to, ka normāls cil­vēks nelēks ūdenī, nezinādams, kas ir apakšā. Protams, ietekmē pa­ni­ka, neticība saviem spēkiem un nes­pēja pieņemt lēmumu, kas pat peldēt pratēju var novest līdz slīk­šanai,” skaidro trenere.

Ūdens aerobikas pasniedzēja S. Baglā piebilst, ka visbiežāk slīkšanā vainojama tieši pārgalvība un vēlēšanās kāda acīs izskatīties labākam. Jāatceras, ka uzsākot nodarbības, varbūt būs jāsaskaras arī ar zināmu nepatiku, kas saistīta ar sejas iegremdēšanu ūdenī. Pie tā tomēr nāksies pierast, ja gribam apgūt pareizu ķermeņa stāvokli, ūdenī peldot uz krūtīm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
57

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
30

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
37

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
51

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi