Lai gan kažoku šuvēji atzīst, ka darba sezona pierimusi, vēl arvien ir iespēja paspēt un pašūdināt kādu kažociņu vai kažokādas cepurīti.
Cēsniece Marina Klakovska kažokus šuj jau daudzus gadus un, kā pati atzīst, kažoki atkal ir modē. Atliek vien izvēlēties, kādu sirds kāro – nūtrijādas, lapsas, truša, bebra, seska, caunas, aitas, kazas, nerca vai ūdeļādiņas.
“Iespēju ir daudz un dažādas,” saka kažoku šuvēja un turpina: “Jau divdesmit gadus nodarbojos ar kažoku šūšanu. Jāatzīst, ka visu šo laiku tās arī ir bijušas modē. Taču pēdējos divus gadus jo īpaši. Ik pa laikam iestājas neliels klusums, bet kažoki modē atgriežas vienmēr.” Marina piebilst, ka laikā, kad izmācījusies par šuvēju, viņai prātā pat nebijusi doma, ka šūs kažokus.
“Pēc skolas beigšanas aizgāju uz ateljē, bet tobrīd nebija vakances apģērbu šūšanas nodaļā. Mani kā mācekli ielika pie kažokādām. Sāku šūt cepures, apkakles. Sākumā ļoti nepatika strādāt ar kažokādām, jo tas ir grūti. Arī spalvas nemitīgi iet pa gaisu, un tās ir mutē vai degunā. Pie tā, protams, ir jāpierod. Toreiz sapņoju, ka tik ātrāk atbrīvotos vieta apģērbu šūšanas nodaļā,” atminas kažoku šuvēja. Vēlāk Marina papildus specializējās kažoku šūšanā un sāka ar to nodarboties jau nopietnāk.
Jautāta par šīs sezonas tendencēm, šuvēja atklāj, ka vēlmes ir dažādas. “Šuju gan īsus, gan garus kažokus. Viss atkarīgs no cilvēka vecuma. Jaunieši vēlas puskažociņus, bet sievietes pasūta garus un solīdus kažokus, piemēram, no nerca. Protams, daudz kas ir atkarīgs no cilvēka maksātspējas. Šis prieks nav lēts. Piemēram, pašūdināts kažoks no nerca ir visdārgākais. Apmēram tūkstoš latu. Vislētāk sanāktu šūt no trušādiņām,” atzīst kažoku šuvēja un atklāj, ka jaunieši pārsvarā arī izvēlas no trušādas šūtus kažokus, bet sievietēm pie sirds vairāk nerca vai lapsādas kažoki.
“Daudzi mednieki sievām vēlas pašūt kažokus. Viņi atnes rudās lapsas vai bebrādas, un no tām šuju. Protams, jebkuru kažokādu var nokrāsot. Vēl nesen šuvu kažoku no lapsādas, kura bija nokrāsota melna. Ļoti labi izskatās krāsotas kažokādas. Šogad daudzi vēlējās kažokus no garspalvainiem dzīvniekiem, piemēram, lapsas. Pirms gada vai diviem modē bija trušādas kažoki. Savukārt vīrieši parasti izvēlas kažokus no bebra vai ūdra, jo tās ādas ir smagnējākas un vīrišķīgākas. Aktuālas ir arī kažokādas aproces mēteļiem. Katram jau ir savas vēlmes un kaprīzes, ko cenšos piepildīt,” atzīst Marina.
Šuvēja stāsta, ka patlaban lielie šūšanas darbi pierimuši, jo par kažokiem visi sāk domāt, ziemai tuvojoties. Tad Marinai ir visaktīvākais darba laiks.
“Jau vasarā, agrā rudenī sāku domāt par kažokādu iepirkšanu. Pašai kažoks? Man ir gluži kā kurpniekam, kuram jāstaigā basām kājām. Kādreiz man bija ūdeļādas, tad trušādas kažoks, bet beidzot nav nekā. Visu laiku sanāk šūt citiem un neatliek laika piesēsties un uzšūt sev kaut ko,” saka kažoku šuvēja, kura sezonas laikā vidēji uzšuj piecpadsmit kažokus. Marina neslēpj, ka tas nav viegls darbs. Tajā ietilpst ne tikai darbošanās ar šujmašīnu, bet arī ar āmuru un naglām. Kā atzīst šuvēja, viena kažoka pašūdināšanai vidēji nepieciešamas divas nedēļas.
Jautāta, kā pareizi kažoks jākopj, Marina atbild, ka īpaša kopšana tam nav nepieciešama. Pa reizei to der izķemmēt un, ja slapjumā samircis, jāļauj istabas temperatūrā izžūt.
Uz jautājumu, ko Marina domā par dzīvnieku aizstāvjiem, kuri visā pasaulē cīnās pret dzīvnieku nogalināšanu un dabīgo kažokādu izmantošanu, viņa atbild: “Ja man dotu dzīvu lapsu un teiktu, lai es to nositu un ādu izģērēju, es nekad to nevarētu izdarīt. Bet āda ir āda. Es strādāju jau ar gatavu materiālu šūšanai. Taču patiesībā jau no seniem laikiem cilvēki tērpās zvērādās. Tās izmantoja par apģērbu, lai piesegtos un sildītos. Katram jau pasaulē par kaut ko ir jādomā un jācīnās. Taču, ja cilvēks uzšuj vienu siltu kažoku ziemas salam, manuprāt, tas nav nekas nosodāms. Un jāatzīst, tā jau arī ir – cilvēks uzšuj kažoku un tad pie manis brauc atkal tikai pēc trim vai četriem gadiem. Tā vēl nav bijis, ka vienai sezonai kāds pašūtu trīs kažokus,” stāsta Marina.
Komentāri