Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kā ilgāk ziedus saglabāt vāzē?

Druva
00:00
09.02.2007
19

Bieži gadās, ka nesaprotam, kāpēc grieztie ziedi vāzē ātri novīst. Taču vienmēr ir vēlēšanās pēc iespējas ilgāk tos uzglabāt un papriecēt acis. Arī šoreiz talkā nāca ziedu pazinēja un floriste Gunta Sakse, kura labprāt dalījās ieteikumos, kā pareizi sagatavot ziedus likšanai vāzē un atzina, ka jebkuru puķi veikalos var pirkt bez bažām.

“Jau sen ir veikta gan ziedu selekcija, gan atlase, kas ir veicinājusi to, ka veikalu plauktos nonāk labākās un izturīgākās šķirnes. Arī tulpes un narcises, kuras uzskatām par neizturīgām puķēm, veikalos pērkam visizturīgākās un ilglaicīgākās šķirnes,” stāsta Gunta un piebilst, ka tomēr ir lietas, kuras būtu jāievēro, liekot ziedus vāzē.

“Sagatavojot ziedus likšanai vāzē, jāatceras, ka visa tā kāta daļa, kas būs ūdenī, jāattīra no lapām, ērkšķiem un liekajiem zariņiem. Ziedam kātu ar asu nazi nogriež 45 grādu leņķī (slīpi) un tad liek ūdenī, kas parasti ir istabas temperatūrā. Ir puķes, kurām nepieciešams vēsāks ūdens, piemēram – tulpēm. Ir puķes, kurām nepieciešams siltāks ūdens – krizantēmām, ceriņiem un saulespuķēm,” stāsta floriste un atklāj, ka saulespuķes jāliek pat 60 līdz 90 grādus karstā ūdenī.

Floriste stāsta, ka puķēm, kurām ir koksnaini kāti, piemēram, ceriņiem un krizantēmām, būtu ļoti labi, ja pirms likšanas ūdenī kāta apakšu piecu centimetru garumā viegli sadauzītu ar āmurīti. Tas veicinās labāku ūdens uzsūkšanu un ilglaicīgāku ziedu mūžu istabā. Ceriņiem un rozēm ziedu pazinēja iesaka papildus ūdenī iebērt speciālu pulverīti “Crysal”, kas paildzinās zieda mūžu.

“Ja pērk rožu ziedus, būtu labi pārdevējai šādu pulverīti palūgt, lai iedod līdzi,” saka Gunta.

Jautāta par rozēm, floriste atzīst, ka vissvarīgākais, lai tā labi uzsūktu ūdeni. Tad ziedi ilgi arī stāvēs vāzē, nenoliecot galvu.

” Ir vairāki paņēmieni, kā rozi saglabāt ilgāku laiku. Pirmkārt, iemērcot ūdenī, slīpi nogriež kāta galu. Tas nepieciešams, lai puķi liekot vāzē, neveidotos gaisa burbulītis, kas neļauj uzsūkt ūdeni. Ir iespēja arī piecu centimetru garumā kātu viegli ar nazīti atmizot. Tas arī ļaus labāk uzsūkt ūdeni. Neieteiktu rozes likt vannas peldēs, kā kādreiz darījām. Tās bojā zieda galvu, roze neizskatīsies vairs tik labi. Rozes kāta galu var arī apdedzināt. Tas pārogļojas un nav iespējas veidoties gaisa burbulim, ko jau iepriekš minēju. Jāatceras, ka ar neasām šķērēm vai nazi nevajadzētu darboties. Tas veicinās tikai to, ka rozei saspiedīsies vadaudi un tā tik un tā nespēs uzsūkt ūdeni,” ieteikumos dalās floriste, atklājot, ja rozes nepieciešamas, piemēram, nākamajai dienai, tās noteikti vajag ielikt siltā ūdenī, bet nolikt vēsā vietā. Puķēm patīk, ja kājas ir siltumā, bet galvas – aukstumā. Tāpat Gunta uzsver, ka ir izveidojies maldīgs priekšstats – ja rozei vai neļķei atliekušās kauslapiņas, tad tās ir vecas. Patiesībās tās ir tikai zieda šķirnes īpatnības.

Par puķēm ar matainiem kātiņiem, piemēram, gerberām, floriste stāsta, ka tās vajadzētu likt nelielā silta ūdens daudzumā. Taču pirms tam atkal zieda kātu vajadzētu ar asu nazīti atgriezt 45 grādu leņķī jeb slīpi.

“Ir maldīgs priekšstats, ka gerberas slikti stāv vāzē. Lielākoties mēs paši tās mēdzam nomocīt, neizdarot to, kas nepieciešams, vai arī, nopērkot puķi, to četras vai piecas stundas nēsājam, ievīstītu papīrā. Atrisinājums šajā situācijā varētu būt tāds, ka, pērkot jebkuru ziedu, var palūgt veikalā to ielikt ampulā, kas nemaksā vairāk par pieciem santīmiem. Ieguvums būs lielāks nekā zaudējums. Arī, ja ziedi tālu jāved, labāk pušķa vietā izvēlēties ziedus šādās ampulās,” iesaka G.Sakse, sakot, ja grib, lai zieds ātrāk uzplaukst, var to ielikt desmitprocentīgā cukura šķīdumā.

Par puķēm ar gaļīgiem kātiem – kallām, narcisēm, amariļļiem, hiacintēm – floriste stāsta, ka tām kātus labāk ir nogriezt taisni, jo tie mēdz atrullēties. Pie tam daudzas no šīm puķēm no kāta izdala sulu, kas ātrāk bojā ūdeni vāzē.

“Šādus kātus vajadzētu noskalot siltā desmitprocentīgā sālsūdeni un tikai tad likt vāzē, siltā ūdenī. Ja grib, lai puķes ilgāk stāvētu, noteikti katru otro dienu vajadzētu nomainīt ūdeni un atjaunot griezumu. Tas attiecas uz visiem ziediem,” stāsta Gunta un iesaka tulpes un narcises pirms likšanas ūdenī nedaudz ievītināt, lai tās ilgāk un labāk stāvētu vāzē. Pie tam floriste uzsver, ka īpaši ziemā jābūt uzmanīgiem, lai ceļā no veikala uz mājām ziedus neapsaldētu.

“No sala nebaidās krizantēmas, tulpes, neļķes, narcises, kallas, rozes. Pietiks, ja veikalā tās vienkārši ietīs papīrā. No sala baidās eksotiskās puķes – antūrijas un visu veidu orhidejas. Tās vajadzētu saiņot rūpīgi – papīrā un vēl agroplēvē. Arī tad, ja tās ir pušķī,” iesaka floriste un turpina: “Tā kā teju būs Valentīndiena, varu ieteikt izmēģināt kādu triku. Veikalā var nopirkt tulpes garos kātos. Atnesot mājās, tās vajadzētu apvītināt, tad iesiet kātā mezglu, pēc tam atjaunot griezumu un ielikt tās siltā ūdenī. Ziedi atdzersies, un jums būs skaistas tulpes ar mezglu. Visi varēs jautāt, kā tulpju kātā gadījies mezgls,” vēlot līksmu mīlētāju dienu, iesaka floriste Gunta Sakse.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
62

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
31

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
41

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
47

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
79

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi