Kā “Druvai” atzina Ziemeļvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas valsts darba inspektors Valdis Tabūns, šis gads sācies ar jauniem nelaimes gadījumiem darba vietās.
“Esmu reģistrējis jau piecus nelaimes gadījumus darba vietās, no kuriem divi ir smagi un viens letāls. Šim neilgajam laika periodam tas ir ļoti daudz. Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, nākas atzīt, ka darba ņēmēji paši bieži vien ir vainīgi pie gūtajām traumām. Nereti tā ir darbinieku neuzmanība un paviršība. Šajos negadījumos darba devēju negribētu vainot. Lielā mērā vaina jāuzņemas pašiem strādniekiem,” saka darba inspektors un piebilst, ka inspektoriem darba netrūkst, jo ik uz soļa nākas stāstīt, aizrādīt un diskutēt gan ar darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
“Par darba likumdošanu un darba aizsardzību runājam daudz, bet šajā informācijas plūsmā par bīstamajām iekārtām darba devēji un uzņēmēji nereti aizmirst. Darbojas likums par bīstamajām iekārtām un to uzraudzību. Firmas mainās, un nereti bīstamās iekārtas pārdod cita citai, aizmirstot daudz svarīgu lietu. Jāatzīst, ka uz darba ņēmēju šie jautājumi varbūt neattiecas tik daudz, kā uz darba devēju, kuram jānodrošina, lai bīstamās iekārtas – celtņi, ceļamkrāni, gāzes iekārtas, lifti un hidrauliskie pacēlāji – būtu reģistrētas, pārbaudītas un neradītu briesmas strādniekiem. Bīstamās iekārtas ir jāreģistrē un valsts darba inspekcijā jāsaņem ekspluatācijas atļauja. Taču zinu, ka, piemēram, iekārta Valmierā ir reģistrēta, bet atļauja nav saņemta. Darba inspektoriem šādas iekārtas ir jāapseko, jāpārbauda un jānovērtē, vai tās atbilst darbam. Jāpārliecinās, vai ir apmācīts speciālists, kas strādās, kā arī tas, vai ir izvietotas nepieciešamās informācijas zīmes un uzraksti uz bīstamajām iekārtām. Taču prakse pierāda, ka darba devēji labākajā gadījumā piereģistrē vai pārreģistrē bīstamās iekārtas. Ar to arī prasību izpilde beidzas,” nobažījies stāsta V.Tabūns, gan atklājot, ka rajonā līdz šim nav noticis neviens nelaimes gadījums, kas būtu saistīts ar bīstamajām iekārtām.
“Par laimi tāda nav bijis. Un negribētos, lai tas kādreiz notiek. Protams, strādājot ar pacēlājiem, nedrīkst aizmirst arī par individuālās drošības līdzekļiem – jostām, ķiverēm. Darba devējam ir jāgādā, lai personāls būtu apmācīts un nodrošināts ar personīgajiem darba aizsardzības līdzekļiem,” valsts normatīvo aktu prasības paskaidro darba inspektors.
V.Tabūns, runājot par aktualitātēm, piemin arī darba līgumus un atklāj, ka darbinieki darba vietās nereti paraksta uzņēmumu līgumus, paši nezinot, ko tie nozīmē.
“Varētu teikt arī tā, ka darba devējs nepaskaidro. Viss it kā ir kārtībā, bet uzņēmuma līgums tomēr ir līguma forma, kuru darba inspekcija neuzrauga. Ja darba ņēmējs dokumentu neizprot, sevi neaizstāv, sociālās garantijas, kuras ir saistītas ar darba līgumu, viņš var nesaņemt. Ir mums zināmi arī gadījumi, ka darba vietās darba līgumi tiek noslēgti par minimālo algu, bet pārējo maksā aploksnēs. It kā par to zinām, bet ir kāds jāpieķer pie rokas vai arī jānotiek kādam starpgadījumam, lai darbinieki paši atnāktu un sniegtu informāciju,” stāsta darba inspektors un neslēpj, ka uz valsts darba inspekciju cilvēki atnāk situācijā, kad ūdens jau sasmēlies mutē.
“Kamēr ar darba devēju ir kaut kāds dialogs, darbinieki klusē. Nāk tikai galējas pārestības gadījumā. Kamēr abas puses ir apmierinātas, pie mums nenāk un nesaka. Runā kaut kur pa kaktiem, bet, lai mēs varētu rīkoties, mums nepieciešama rakstiskā veidā saņemta informācija,” atzīst Ziemeļvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas valsts darba inspektors Valdis Tabūns. Kā paredz likuma Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību 5. nodaļa, bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums: * reģistrēt bīstamās iekārtas valsts darba inspekcijā un saņemt atļauju to lietošanai; * uzturēt bīstamās iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām; * nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību, ņemot vērā bīstamās iekārtas veidu, sarežģītības un bīstamības pakāpi, kā arī darbinieku izglītību un iepriekšējā darba pieredzi; * nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu; * pārtraukt bīstamo iekārtu darbību, ja konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības; * ziņot valsts darba inspekcijai un, ja apdraudēta vide, arī vides valsts inspekcijai par bīstamo iekārtu avārijām, kā arī pēc šo institūciju pieprasījuma sniegt avāriju izmeklēšanai nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.
Bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības: * ar darba devēju sabiedrisko organizāciju starpniecību piedalīties normatīvo aktu izstrādē; * informēt valsts darba inspekciju un akreditācijas institūciju par gadījumiem, kad inspicēšanas institūciju darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām, un pieprasīt, lai šīs institūcijas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina savas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus; * izvēlēties inspicēšanas institūciju, ar kuru slēgt līgumu par bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu; * veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, ja šīm iekārtām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta īpaša apkopes un remonta veikšanas kārtība.
Komentāri