Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Graudaugu platības lielākas, bet graudu mazāk

Druva
00:00
14.02.2007
7

Aizvadītajā gadā Latvijā palielinājušies graudaugu sējumi, taču raža iegūta mazāka. Sēj vairāk, vāc mazāk

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka graudaugu kopējā sējumu platība, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 42,9 tūkstošiem hektāru jeb 9 procentiem. Taču nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību, pērn kopumā novākts par 155,6 tūkst. t jeb par 12 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pavisam 2006. gadā iekults 1,2 milj. t graudu. Graudaugu vidējā ražība ievērojami samazinājusies. Pērn ražība bijusi 2,26 t/ha, 2005.gadā – 2,8 t/ha. Rudzu ražība palielinājusies

CSP informācija vēsta, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16,2 tūkst. t jeb 3 procentiem, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23,4 tūkst.ha jeb par 13 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājušās visu ziemāju kultūru sējumu platības, izņemot tritikāli.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20,3 tūkst.ha jeb par 15 procentiem vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 30 procentiem, bet graudu kopievākumā līdz pat 40 procentiem. Tai pašā laikā vidējā ziemas kviešu ražība samazinājusies no 3,77 t/ha 2005.gadā līdz 3,03 t/ha 2006.gadā. Kopraža sarukusi par 36,4 tūkst.t jeb par 7 procentiem.

Rudzu sējplatības 2006.gadā pieaugušas par 3,5 tūkst.ha jeb par 9 procentiem, salīdzinot ar 2005.gadu. Pieaugusi arī kopraža – par 29,6 tūkst. t jeb par 34 procentiem, palielinoties rudzu vidējai ražībai no 2,22 t/ha 2005.gadā līdz 2,73 t/ha 2006.gadā. Tomēr jāatzīmē, ka 2005. gadā rudziem vidējā ražība bija ievērojami zemāka nekā pārējiem ziemāju graudaugiem.

Ar tritikāli apsētās platības samazinājušās par 2 tūkst.ha jeb 15 procentiem, bet, krītoties vidējai ražībai no 2,39 t/ha 2005.gadā līdz 1,96 t/ha 2006.gadā, tritikāles kopievākums samazinājies par 30 procentiem. Vasarāji nav padevušies

Vasarāju graudaugu kultūru kopējā sējumu platība 2006.gadā pieaugusi par 19,5 tūkst. ha jeb par 7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču īpaši nelabvēlīgi sausums ietekmējis vasarāju ražu. Graudu kopievākums samazinājies par 139,4 tūkst. tonnu jeb par 20 procentiem. Lai gan sējumu platības pieaugušas visām vasarāju kultūrām, kopraža ievērojami samazinājusies. Vasaras kviešu sējplatības 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugušas par 7,4 tūkst. ha jeb par 13 procentiem, bet kopraža samazinājusies par 41,8 tūkst.t jeb par 23 procentiem. Palielinājušās arī miežu uz auzu sējumu platības. Ar miežiem apsēts par 3,9 tūkst.ha jeb par 3 procentiem vairāk, bet kopraža kritusies par 59 tūkst.t jeb par 17 procentiem. Savukārt auzu sējumi palielinājušies par 4,9 tūkst.ha jeb par 8 procentiem, bet kopievākums sarucis par 30,4 tūkst.tonnu jeb par 25 procentiem.

Vārpaugu mistru platības pieaugušas par 1,2 tūkst.ha jeb par 32 procentiem, bet kopraža samazinājusies par 0,6 tūkst.tonnu jeb par 8 procentiem.

Griķu sējumu platības pieaugušas par 3,6 tūkst.ha, bet kopraža kritusies par 3 tūkst.t jeb par 30 procentiem. Vasarāju kultūru vidējā ražība bija tikai 1,82 t/ ha. Tā ir zemākā pēdējo piecu gadu laikā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies iznīkušo vai nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars. 2006.gadā iznīka vai palika nenovākti 19,5 tūkst.ha graudaugu sējumu jeb gandrīz 4 procenti no iesētajām platībām (2005.gadā atbilstoši 5,4 tūkst. ha jeb procents). Pieaugusi graudu cena

Apkopotie dati par graudu iepirkumu labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās liecina, ka 2006.gadā iepirkts par 64,9 tūkst. t jeb par 12 procentiem mazāk graudu nekā iepriekšējā gadā. Kviešu iepirkuma apjoms samazinājies par 64,6 tūkst. t, tai skaitā pārtikas kviešu – par 30,8 tūkst.t. Nelabvēlīgie laika apstākļi nav ietekmējuši graudu kvalitāti. Pārtikas kviešu īpatsvars visu iepirkto kviešu kopapjomā 2006. gadā pieaudzis līdz 60 procentiem (2005.gadā – 41 procents). 2006. gadā iepirkts par 26 tūkst. t vairāk rudzu nekā iepriekšējā gadā. Pārtikas rudzu īpatsvars iepirkto rudzu kopapjomā pieaudzis līdz 80 procentiem (2005.gadā – 20 procenti).

Ievērojami pieaugušas graudu vidējās iepirkuma cenas – no Ls 59,80 par t 2005.gadā līdz Ls 73,33 par t 2006.gadā. Tai skaitā pārtikas kviešu – no Ls 70,34 līdz Ls 81,50 par t, pārtikas rudzu – no Ls 60,90 līdz Ls 68,21 par t graudu.

2006.gadā turpināja samazināties pākšaugu platības – par 37 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Samazinājusies kopraža par 2,1 tūkst. tonnu jeb par 59 procentiem. Vairāk rapša un zālāju

Ievērojami palielinājušās gan ziemas, gan vasaras rapša sējplatības – attiecīgi par 4 tūkst. ha jeb 18 procentiem un par 7,8 tūkst.ha jeb 16 procentiem. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmējuši arī rapša ražu – vidējā ražība samazinājusies no 2,84 t/ha 2005.gadā līdz 2,1 t/ha 2006.gadā ziemas rapsim un atbilstoši no 1,67 t/ha līdz 1,14 t/ha vasaras rapsim. Rapša kopraža kritusies par 25,1 tūkst.t jeb par 17 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Kartupeļu platības palikušas iepriekšējā gada līmenī. Bet, samazinoties vidējai ražībai no 14,59 t/ha līdz 12,22 t/ha 2006.gadā, novākts par 107,3 tūkst.t jeb par 16 procentiem mazāk kartupeļu nekā iepriekšējā gadā.

Cukurbiešu sējumu platības samazinājušās par 0,8 tūkst.ha jeb par 6 procentiem. Vidējā ražība kritusies par 1,1 t/ha, arī kopraža sarukusi par 46 tūkst. t jeb par 9 procentiem.

Atklātā lauka dārzeņu platības pieaugušas par 0,5 tūkst.ha, bet vidējā ražība samazinājusies no 12,31 t/ha 2005.gadā līdz 11,56 t/ha 2006.gadā. Visu veidu dārzeņu, ieskaitot siltumnīcās izaudzēto, kopraža pieaugusi par 2,2 tūkst.t jeb par procentu. Šo pieaugumu ietekmēja dārzeņu kopražas pieaugums segtajās platībās par 43 procentiem. Salīdzinājumā ar 2005.gadu, ievērojami palielinājusies ilggadīgo zālāju izmantošana lopbarības gatavošanai. Platības siena ieguvei pieaugušas par 45 tūkst. ha jeb par 23 procentiem, zaļbarības un skābbarības ieguvei – par 13,1 tūkst. ha jeb par 21 procentu. Pēc centrālās statistikas pārvaldes lauksaimniecības statistikas daļas datiem informāciju sagatavojusi Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
66

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
56

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi