Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Darbs ārzemēs. Kas jāzina, pirms doties?

Druva
00:00
20.02.2007
17
4lp Tabula

Kā “Druvai” atzina valsts Nodarbinātības aģentūras Cēsu filiāles EURES konsultante Zane Meļķe, nereti mūsu rajona iedzīvotāji peļņā izvēlas doties uz ārzemēm tā vietā, lai izmantotu pašmāju darba vakances.

“Tiesa, šī tendence samazinājusies. Šobrīd mēneša laikā pie mums uz konsultāciju atnāk tikai 10 līdz 20 cilvēku. Pie tam tas nenozīmē, ka visi viņi patiešām nolemj doties prom. Mēs piedāvājam apskatīties vakances, atbildam uz klientu interesējošiem jautājumiem, bet nevienu darbā neiekārtojam,” saka Z. Meļķe un atklāj, ka populārākās trīs valstis, uz kurām izvēlas visbiežāk doties rajona iedzīvotāji, ir Lielbritānija, Īrija un Zviedrija.

Jautāta, kas ir visbiežāk uzdotie jautājumi pirms došanās uz ārzemēm, EURES konsultante atbild, ka pārsvarā tie ir jautājumi par dzīves un darba apstākļiem.

“Vienmēr uzsveru, ka valodas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, kurš nolēmis doties prom. Elementāri, lai mācētu izlasīt un parakstīt darba līgumu,” stāsta Z. Meļķe un piebilst, ka šobrīd EURES konsultācijas un darba piedāvājumus pieņem tikai tie, kuri ir pārliecināti un izlēmuši, ka Latvijā strādāt vairs nevēlas. Vidēji aizbraucēji ir no 25 līdz 40 gadu vecumam.

Pirms doties strādāt uz kādu valsti, jāpārliecinās, kādi ir darba nosacījumi konkrētajā valstī. Vai darba tirgus ir atvērts un vai ir nepieciešamas darba atļaujas?

Atvērtais darba tirgus nozīmē – lai strādātu šajā valstī, nav nepieciešama darba atļauja. Lai uzsāktu strādāt, ir jāatrod darba devējs, jāvienojas par darba nosacījumiem un uzsākšanas laiku un jānoslēdz darba līgums. Pēc NVA mājas lapā publicētās informācijas zināms, ka darba tirgus atvērts ir Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Grieķijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Islandē, Itālijā, kā arī jaunajās ES dalībvalstīs – Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā, Bulgārijā un Rumānijā.

Savukārt, ja darba tirgus ir slēgts, kā, piemēram, Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, Šveicē, Vācijā, tas nozīmē – lai strādātu šajā valstī, pirms darba uzsākšanas ir nepieciešams saņemt darba atļauju. Tas nozīmē, ka vispirms jāatrod darba devējs, kurš attiecīgajā valsts institūcijā iesniegs pieprasījumu darba atļaujas saņemšanai.

Ir valstis, kurās darba tirgus ir daļēji atvērts, piemēram, Beļģijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē. Tas nozīmē, lai strādātu šajā valstī, pirms darba uzsākšanas arī ir nepieciešams saņemt darba atļauju. Jāatrod darba devējs, kurš attiecīgajā valsts institūcijā iesniegs pieprasījumu darba atļaujas saņemšanai. Sfērās, kurās trūkst speciālistu (piemēram, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē būvniecībā un viesnīcu jomā) valstis ir noteikušas vienkāršotāku un ātrāku darba atļaujas noformēšanas un saņemšanas procedūru.

Neapšaubāmi būtu jāņem vērā, lai strādātu ārvalstīs, nepieciešams zināt vietējās valsts valodu. Valoda jāzina tādā līmenī, lai varētu saprasties ar darba devēju, saprastu darba līguma nosacījumus, darba uzdevumu un instrukcijas, kā arī varētu kontaktēties ar klientiem, ja tas nepieciešams, veicot darbu.

Darba līgums. Pirms darba uzsākšanas ar darba devēju jānoslēdz darba līgums. Vēlams rakstveidā. Darba līgumā jābūt norādītiem darba pienākumiem, profesijai, atalgojumam un darba laikam, kā arī var būt norādīti papildu nosacījumi. Jāņem vērā, ka katrā valstī darba līguma nosacījumi var atšķirties. Piemēram, Dānijā normālā darba nedēļa ir 37 stundas atšķirībā no Latvijas un vairuma citu Eiropas valstu 40 stundām nedēļā.

Nodokļi. Pirms darba uzsākšanas vietējā nodokļu institūcijā ir jānoformē nodokļu karte. Darba devējam būs nepieciešama darbinieka nodokļu karte, lai varētu veikt nepieciešamos nodokļu maksājumus no strādājošā algas. Der atcerēties, ka vairākās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Ungārijā, ir progresīvā nodokļu sistēma – jo lielāku algu saņem, jo lielāki nodokļu maksājumi tiek ieturēti.

Jāatceras, ka bez uzturēšanās atļaujas kādā no ES/EEZ valstīm var uzturēties līdz trim mēnešiem. Lai valstī uzturētos ilgāk, atbildīgajā institūcijā, piemēram, Norvēģijā, Somijā un Īrijā – policijā, Zviedrijā – migrācijas pārvaldē, nepieciešams saņemt uzturēšanās atļauju. Ja plāno uzturēties valstī ilgāk par sešiem mēnešiem, tad būtu jāreģistrējas vietējās pašvaldības iedzīvotāju vai personu reģistrā. Bez tam, atrodoties ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, katra pienākums ir paziņot Latvijas pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs.

Darbs. Jāņem vērā, ka katrā valstī darba līguma noslēgšana, grozīšana, kā arī atalgojuma veids, pieņemšana darbā un citi darba apstākļi var būt atšķirīgi. Piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Portugālē un Nīderlandē ir valsts noteiktās minimālās algas, bet Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā minimālās algas nav un atalgojuma apmēru nosaka koplīgumi ar arodbiedrībām.

Dzīvošana. Lai gan attīstītākajās Eiropas valstīs atalgojuma līmenis ir augstāks nekā Latvijā, taču arī dzīvošanas un sabiedriskā transporta izmaksas ārvalstīs ir daudz augstākas nekā Latvijā. Katrā valstī atšķirīga var būt arī veselības aprūpes un izglītības sistēma, kā arī kultūras tradīcijas.

Izglītība. Visi Latvijā iegūtie kvalifikācijas un izglītības dokumenti tiek atzīti ES/EEZ valstīs. Lai strādātu ārvalstīs reglamentētā profesijā, piemēram, par ārstu, juristu, pirms darba uzsākšanas jāveic kvalifikācijas un izglītības dokumentu salīdzināšanas procedūra. To var izdarīt, vēršoties izvēlētās valsts nacionālajā akadēmiskās informācijas centrā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
66

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
57

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi