Nevar noliegt sabiedrisko organizāciju devumu Cēsu attīstībā, jo tās pārsvarā tiek veidotas ar mērķi kalpot sabiedrības interesēs. Jau aptuveni septiņu gadus Cēsīs darbojas Rotari klubs, kas ir neliela daļa no vispasaules organizācijas, kas sevī apvieno vairāk nekā 1,3 miljonus biedru. Kā atzīst Cēsu kluba sekretārs Kārlis Tomsons, Rotari ir visplašākā brīvprātīgā kustība pasaulē. Iz vēstures
Šodien, 23.februārī, Rotari kustība atzīmē 102.gadadienu. 1905. gada 23. februārī Čikāgas advokāts Pauls Hariss sapulcēja trīs domubiedrus un lika pamatus kustībai, kas samērā ātrā laikā aptvēra pasauli. Pēc sešiem gadiem tā atceļoja uz Eiropu, kur guva plašu atzinību. Latvijā pirmais Rotari klubs nodibinājās 1932.gadā, bet 50 padomju gadi pārtrauca šo darbību. Visos laikos Rotari kustības pamatā bijusi uzņēmīgu cilvēku kopīga, pašaizliedzīga darbošanās sabiedrības interesēs. Nosaukums Rotari veidojies no principa, ka katra kluba prezidents mainās reizi gadā pēc rotācijas principa.
Līdz ar neatkarības atgūšanu Rotari kustība atgriezās arī Latvijā, un tagad darbojas 18 klubi, un aktīvākais ir tieši Vidzemes reģions, ja tajā ierēķinām arī Rīgu, kur darbojas seši klubi.
“Mūsu uzdevums ir pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai, saviem uzņēmumiem un darboties kopīgi. Tā nav tikai sanākšana un parunāšana kopīgās pusdienās, bet arī kopīga darbošanās dažādu projektu īstenošanā un virzīšanā,” saka K.Tomsons.
Cēsu kluba prezidente šajā rotācijas periodā ir Inese Jaunzeme. Baznīcas pulkstenis
Jau kopš dibināšanas viens no Cēsu kluba darbības mērķiem bijis pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, tostarp, pulksteņa atjaunošana Cēsu sv. Jāņa baznīcas tornī.
“Sākumā klubā darbojās arī toreizējais mācītājs Krists Kalniņš, un tika nolemts, ka uz pilsētas 800 gadu jubileju pulksteni baznīcas tornī vajadzētu atjaunot. 2004.gadā tika parakstīts līgums starp Cēsu domi un sv. Jāņa draudzi par sadarbību šī darba veikšanā, tad arī sākās aktīvāka darbība un līdzekļu vākšana. Šo ieceri atbalstīja arī Kultūrkapitāla fonds, piešķirot nelielu finansējumu. Tas bija stimuls uzrunāt arī citus ziedotājus, jo kalpoja kā pierādījums, ka arī valsts atbalsta šo ideju,” stāsta K.Tomsons.
Ziedotāju piesaistīšanu veica Cēsu Rotari klubs, uzrunājot daudzas firmas un individuālos ziedotājus. Pavisam atsaucās 52, tai skaitā 27 firmas un 25 individuālie ziedotāji, no kuriem lielākā daļa bija cēsnieki. Savu artavu deva arī divi ārzemju latvieši – Ēriks Ozols un Juris Peciņš. Pulksteņa atjaunošanu atbalstīja arī trīs ārvalstu Rotari klubi, kā arī firma “EvoBus GmbH”, kas ir mūsu kluba biedra Māra Gaiļa uzņēmuma “M.E.LAT-LUX” partneris.
“Atbalstītāji ziedoja ne tikai naudu, bet arī darbu, neprasot par to samaksu. Tā VUGD Cēsu brigāde dāvāja tehniku pulksteņa ciparnīcas uzstādīšanai, SIA “Spriegums” sakārtoja elektropadeves sistēmu, arī citi neatteica palīdzību.
Labi, ka Cēsīs bija saglabājušies pulksteņa atsevišķi fragmenti – ciparnīca un rādītāji, kas atviegloja laikrāža atjaunošanu, jo nenācās arhīvos meklēt materiālus, kāds šis pulkstenis bijis. Jānis Martinsons seniors un Jānis Martinsons juniors veica nepieciešamos izpētes darbus, lai pulkstenis būtu kādreizējā izskatā, viņu veikumu atzinīgi novērtēja arī kultūras pieminekļu inspekcija.
Arī pati pirmās ciparnīcas uzstādīšana bija nozīmīgs notikums, te gribu pateikties Jānim Martinsonam, kurš pats kāpa augšā, lai veiktu šo darbu. Jebkurš ieguldījums nācis no katra ziedotāja sirds, to novērtēja gan draudze, gan mēs– uzstādot baznīcā piemiņas plāksni, kurā minēti visi ziedotāji,” stāsta K.Tomsons, izsakot paldies arī sv. Jāņa draudzei, kas novērtēja šo ieguldījumu pateicības dievkalpojumā. Finansiālā statistika
Kopējā ziedotā summa ir 8831,47 lati, ieskaitot gan finansiālos ziedojumus, gan ieguldīto darbu. Kā atzīst K.Tomsons, vērts atzīmēt to, ka Latvijas ziedotāju devums veido 84,2 procentus, kas liecina, ka pašus spēkos ir paveikt lielus darbus.
“Protams, ka lielāko artavu deva fiziskās personas – 68,5 procenti. Man prieks, ka Cēsu firmas un individuālie ziedotāji deva 54,5 procentus no nepieciešamās summas.
Šī projekta ietvaros uzrunājām plašu sabiedrību, ne tikai cēsniekus. Lai arī Cēsu firmas bija aktīvas ziedotājas pilsētas jubilejai, netrūka arī to, kuri neliedza atbalstu pulksteņa atjaunošanai. Tāpēc sakām paldies par jebkuru ziedojumu, jo tikai kopīgiem spēkiem šādas ieceres ir īstenojamas. Nevar fokusēties tikai uz lielām summām, tā var nedabūt neko,” piebilst K.Tomsons.
Vēl statistikas cienītājiem var piebilst, ka Kultūrkapitāla fonda devums kopējā summā veido 7,6 procentus, bet visu Rotari klubu ziedojums – 22, 6 procentus.
“Cēsnieku aktivitāte liecina, ka viņiem rūp savas pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, un ceru, ka šis process arī turpināsies. Jau kontā ir konkrēta summa šīs ieceres turpināšanai, jo vēl jāizgatavo un jāuzstāda trīs ciparnīcas. Galvenais mehānisms ir izgatavots, atliek tikai katru no šīm ciparnīcām tam pievienot. Tā ka gaidām atbalstu no ikviena cēsnieka vai uzņēmuma, lai šo darbu varētu kopīgi paveikt. “Saule” un citi projekti
Bet šī nav vienīgā Cēsu Rotari kluba aktivitāte. Aizvadītajā gadā tika saņemts atbalsts projektam “Saule”, kurā paredzēts veikt 4. pirmsskolas izglītības iestādes rotaļu laukuma atjaunošanu. Rotari fonds piešķīris 30 tūkstošus latu projekta īstenošanai, arī pašvaldība gatava atbalstīt. Pašvaldības vadītājs Gints Šķenders atzīst, ka arī pilsētai jādod savs ieguldījums, ja citi gatavi ziedot konkrētajam projektam. Tas var kalpot kā labs piemērs, lai arī citi ziedotu kādam kopējam mērķim, kas palīdzētu pilsētas attīstībai.
Bijušas arī citas programmas, piemēram, jauniešu apmaiņas, kuras ietvaros Cēsu skolās mācījās un mācās skolēni no citām valstīm. Ar Cēsu Rotari kluba atbalstu dāvāti datori maznodrošinātām ģimenēm, īstenotas arī citas aktivitātes.
“Manuprāt, par mūsu darbības moto var kalpot Zentas Mauriņas teiktais: ”Pašaizliedzīgi kalpojot tagadnei, mēs dzīvojam nākotnei.” Tas apliecina mūsu centienus kalpot sabiedrības interesēm, un kopā ar to mēs varam veikt nozīmīgus darbus,” saka K.Tomsons.
Komentāri