Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

„Trīs draugi” – jauniešu acīm

Druva
00:00
24.02.2007
5

Valmieras Drāmas teātra iestudējumu „Trīs draugi”, kurš veidots pēc Ē. M. Remarka romāna, februārī noskatījās DA Cēsu valsts ģimnāzijas 12. klases skolēni. Jauniešiem šis draudzības un mīlestības stāsts, lai gan ir no pasaules klasikas, bija jaunums. Neviens no viņiem Remarku vēl nebija lasījis. „Druvas” rosināti, skolēni iejutās teātra kritiķu lomā un dalījās iespaidos par redzēto.

– Ko režisors Varis Brasla skatītājiem vēstījis ar „Trīs draugu” iestudējumu?

Oskars Krūze: – Izrāde lika aizdomāties par dzīves piespēlētajām iespējām un kraso mainību, par skaisto, kurā ir arī ēnas puses, un par to, cik dzīve spēj dot un atņemt.

Jānis Strazdiņš: – Režisors atklājis draudzības, tuvības un mīlestības vērtības. Viņš vēlējies arī pateikt, ka jādzīvo un jāmīl, kamēr vien dzīve dāvā šo unikālo iespēju.

Liene Kursīte: – Izrāde ir par to, ka mīlestība liek aizmirst visu slikto. Cilvēks spēj dzīvot kāda cita dēļ, nedomājot par sevi.

Ilgvars Cielava: – Tā parāda, cik ātri viss var mainīties. Īpaši attiecības. Tās sākas nejauši kādā mirklī un arī beidzas diezgan negaidīti.

Līva Reine: – Mani uzrunāja tas, ka draugi vienmēr atbalstīs grūtās situācijās un būs visu dzīvi līdzās. Režisors man lika aizdomāties par saviem draugiem.

– Kā jūs raksturotu teātra radīto vidi un laikmetu – vairākus gadus pēc kara?

Monta Dravante: – Laikmets ir satraukuma pilns. Cilvēkiem pirmā vietā it kā darbs, bet no otras puses, ļoti daudz viņi aizmirstas alkoholā un izklaidējas.

Jānis Strazdiņš: – Tie bija 20. gadsimta 30. gadi, pēckara laiks, kad cilvēce atkopās un atjēdzās pēc karā piedzīvotā. Scenogrāfs Kristaps Skulte un kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa parūpējušies par laikmetam atbilstošu vizuālo atspoguļojumu.

Lāsma Čukere: – Lai gan uz skatuves bija trīs mēbeles – vienkārši melni soli, taču aktieri mācēja tos apspēlēt – bija ēdamgalds, durvis mašīna un gulta. Neradās vajadzība pēc reālām lietām.

Liene Kursīte: – Vides sajūtu paspilgtināja dzīvā klavierspēle un ainas krogos. Labi, ka skatuve nebija pilna ar dekorācijām. Tas ļāva uztvert galveno – tēlu attiecības.

Edžus Ķaukulis: – Mani pārsteidza, cik veiksmīgi izrādi var uzvest mazā zālē. Nelielas dekorāciju un gaismu izmaiņas un it kā cita vide.

– Kuri izrādes tēli atstāja vislielāko iespaidu?

Līva Uldriķe: – Andris Gross drauga Gotfrīda lomā bija tik dabisks un atbrīvots. Man patika viņa joki, parodijas un situācijas, kad viņš mācīja Robertam iegūt Patas sirdi.

Madara Palsiņa: – Vislielāko iespaidu atstāja Madara Zvaguļa spēlētais Oto. Lai palīdzētu Robertam, viņš ziedoja visdārgāko- pārdeva mašīnu.

Olga Stjopkina: – Starp trīs draugiem valdīja tādas draudzības un brālības jūtas, ka viņi bija gatavi jebkurā brīdi cits citam palīdzēt, arī brīžos, kad viņi viens par otru pajokoja.

Oskars Krūze: – Roberts bija visvairāk saistīts ar mīlestības tēmu, kuru aktieris Mārtiņš Liepa godam nospēlēja – jūtu uzplūdi, emocijas, monologi – tas viss gāzās pār skatītāju galvām kā ūdenskritums. Vienkārši lieliski.

Monta Dravante: – Roberta un Patrīcijas (Anna Putniņa) jūtas tika parādītas ļoti emocionāli un tikai dažbrīd tām zuda absolūtā ticamība.

Uldis Blūms: – Visvairāk atmiņā palicis Roberts. Mārtiņam Liepam ir ļoti laba balss. Man viņš atgādināja kādu citu slavenu krievu aktieri.

Jānis Strazdiņš: – Roberts man visvairāk lika noticēt draudzības un mīlestības jūtu patiesumam. Roberts meklēja savas dzīves jēgu, mēģināja aptvert, kas ir svarīgākais, viņš spēja pilnībā mainīt savu personību.

– Kuri izrādes otrā plāna tēli bija vistrāpīgākie?

Līga Evelone: – Roberta kaimiņš, kuru atveidoja Arnolds Osis, tāpēc, ka viņa situācija ir ļoti pazīstama arī mūsdienās, kad galvenais ir tiekšanās pēc naudas, kas noved postā.

Līva Uldriķe: – Sākumā man tas likās mulsinoši, ka otrā plāna aktieriem ir vairākas lomas. Pie tā bija jāpierod. Olga Stjopkina: – Vistrāpīgākais man šķita Aigars Vilims alus bāra un mašīnas īpašnieka lomā. Interesanti bija vērot, kā aktieru tēlojums mainījās katrā lomā . Viņi bija profesionāli.

Lāsma Čukere: – Arnolds Osis spēlēja tik dažādas personas, Roberta kaimiņu un Patas dakteri. Ja nevarētu pazīt aktieri pēc sejas, nekas neliecinātu, ka tas ir viens un tas pats cilvēks.

Līva Reine: – Tas, ka aktieri iejutās vairākos tēlos, bija ļoti pieņemami. Aizrautīgi sekoju līdzi, kā mainījās Māra Mennika, vislabāk nospēlējot Frīdu.

– Ko vēstīja mūzika un cilvēks pie klavierēm?

Baiba Krastiņa: – Mūzika paspilg-tināja emocijas. Drūmākajos brīžos, piemēram, kad nomira Gotfrīds, mūzika visu padarīja vēl skumjāku.

Līva Uldriķe: – Mūzika kāpināja stresu, atbrīvoja jokos un aizpildīja klusumu. Cilvēks pie klavierēm – Emīls Zilberts it kā visu skatījās no malas, lai gan ik pa brīdim bija savējais.

Līva Reine: – Cilvēks pie klavierēm vēroja dzīvi un viņam bija par to, ko teikt. Atbilstoši katrai situācijai skanēja klavieres. Man patika.

Jānis Strazdiņš: – Mūzika izsmalcināja iestudējumu. Tā veicināja spraigu, nomierinošu un intriģējošu emociju atdzīvošanos.

Liene Kursīte: – Cilvēks pie klavierēm bija vienā no galvenajām lomām. Radās iespaids, ka viņš izspēlē pārējo varoņu likteņus un dzīvi.

Monta Dravante: – Izrāde liktos aukstāka un tukšāka, ja nebūtu pianista un viņa veidotā kontakta ar aktieriem. – Kāds iespaids jums palika par Valmieras teātri? Edžus Ķaukulis: – Šis teātris ir līdzvērtīgs populārajiem Rīgas teātriem un tam ir liels potenciāls nākotnē.

Līga Evelone: – Valmieras teātris vienmēr man ir bijis mīļš. Aktieri tajā spēlē no sirds. Tas manāms visā – darbībā, smaidā, acīs.

Oskars Krūze: – Teātris atstāja sakoptu un greznu iespaidu. Nekad nebiju sēdējis tik tuvu skatuvei, kas radīja jaunas emocijas. Sajūtas bija daudz spēcīgākas.

Madara Palsiņa: – Pirmo reizi biju uz izrādi apaļajā zālē. Sākumā likās savādi, ka telpa tik maza, bet vēlāk secināju, ka tajā var uzvest ļoti labu izrādi. Tikai vienu brīdi likās, ka uzvedums nedaudz ievelkas.

Lāsma Čukere: – Bija grūti nosēdēt izrādes trīs stundas. Atrodoties tik tuvu aktieriem, šķita, kas es viņiem varētu traucēt. Valmieras teātrī biju ne pirmo reizi, šis teātris man šķiet mājīgs, ar brīvu gaisotni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
65

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
54

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi