Latvijas Bankas preses sekretārs
Latvijas ekonomika joprojām ir straujāk augošā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē augstāku labklājības līmeni, un tas, protams, priecē. Iedzīvotāji šobrīd tērē kā nekad agrāk – pērk īpašumus un ceļo, automobiļu tirdzniecība ir rekordaugsta, jaunas mājas aug kā sēnes. Ekonomikas trakajam skrējienam “degvielas” netrūkst: cilvēki “uz rokas” saņem uz pusi vairāk naudas nekā pirms diviem gadiem, aug nodarbinātība, ekonomikā ieplūst Eiropas Savienības finanšu līdzekļi un ārvalstīs strādājošo tautiešu nopelnītā alga; savukārt banku izsniegto kredītu apjoms pēdējo divu gadu laikā ir palielinājies 2.6 reizes.
Diemžēl šai straujajai izaugsmei ir otra puse – lielais līdzekļu pieplūdums radījis un ilgstoši uztur augstu inflāciju, Latvijā ievesto preču pārsvars pār eksportētajām precēm ir rekordaugsts. Tā visa rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja, strauji aug valsts ārējais parāds. Bet parāds būs jāatmaksā! Ārējo parādu var segt tikai ar ārvalstu valūtu, ko gūst, eksportējot Latvijas preces un pakalpojumus uz citām valstīm. Taču šajā ziņā skats nav iepriecinošs, piemēram, pērn eksports pieauga par 13%, toties imports – par 29%.
Pārmērīgi augstais iekšzemes pieprasījums, kas jau ilgstoši pārsniedz piedāvājumu, ir galvenā Latvijas tautsaimniecības problēma. Ekonomikas analītiķi to mēdz saukt par ekonomikas pārkaršanu. Šobrīd ekonomisti diskutē par to, kā celt tautsaimniecības konkurētspēju, ko augstā inflācija samazina. Kā izeja tiek piedāvāta lata devalvācija – tas ir, mazināt lata vērtību attiecībā pret citām valūtām. Nē, lata devalvācija nav zāles! Tā ne tikai neatrisinātu konkurētspējas problēmas, bet radītu papildus raizes.
Pie kā novestu lata devalvācija? Tas liktu cenām kāpt vēl vairāk, no kā ciestu ikviens Latvijas iedzīvotājs – sadārdzinātos importētās preces, energoresursi, izejvielas. Līdz ar to uzņēmēji neizjustu cerēto atvieglojumu. Samazinātos arī latu ietaupījumu vērtība. Un – kas ir ļoti svarīgi – samazinātos uzticība latam kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklim gan mūsu pašu, gan ārvalstu investoru acīs.
Vēl ir jāņem vērā, ka lielākā daļa (apmēram 75%) no Latvijas iedzīvotājiem izsniegtajiem kredītiem šobrīd ir eiro, bet ienākumi ir latos. Lata devalvācijas gadījumā, šiem kredītņēmējiem saistību slogs pieaugtu dramatiski – lai nopirktu eiro, viņiem būtu jāmaksā dārgāk. Tas ir strupceļš, kas jāapzinās ikvienam, kurš prātuļo, kaut vai teorētiski, par lata devalvāciju.
Lai tautsaimniecība būtu labā “fiziskā kondīcijā”, vispirms jāiegrožo inflācija – valdība darba grupa jau strādā pie attiecīga pasākumu kopuma izveides. Drīzāk nekā līdz šim tiek plānots valdības dienas kārtībā jābūt budžetam ar pārpalikumu un lēnākam kredītu pieaugumam. Ekonomikas un valūtas stabilitātei būtiska ir eksporta veicināšana un pašmāju konkurences stiprināšana – tajā skaitā, mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšana, ražīguma kāpināšana, un lai eksporta struktūrā būtu preces un pakalpojumi ar augstāku pievienoto vērtību, kas būtiski uzlabotu konkurētspēju.
Kas attiecas uz latu – Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves 31. janvārī bija līdzvērtīgas 2.4 miljardiem latu un tas pārsniedz pašlaik apritē esošo latu daudzumu. Tādējādi nav nekāda iemesla baidīties par lata stiprumu un stabilitāti. Jāuzsver, Latvijas Banka nav apsvērusi un neapsver nekādas lata devalvācijas iespējas!
Komentāri