Līdz vasarai stacionāram nomainīs visus logus, būs izremontētas sterilizācijas un diagnostikas nodaļu telpas.
Plaši remonti notiek slimnīcas sterilizācijas un diagnostikas nodaļā. Tos veic ne tikai kosmētisku iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka abām nodaļām iepirktas jaunas iekārtas.
“Sterilizācija ir viens no galvenajiem posmiem stacionāra darbā. Iekārtas bija ļoti novecojušas, kalpojušas gadu desmitus. Kvalitāti nodrošinājām arī līdz šim, bet strādājošajiem bija sarežģīti darba apstākļi. Tagad plānojam par 130 tūkstošiem iegādāties jaunus sterilizatorus, par atlikušajiem 60 tūkstošiem izremontējam telpas,” sacīja slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa un atzina, ka daudz iespējams izdarīt, jo Veselības ministrija investē līdzekļus.
“Ļoti labi, ka darbā varēsim izmantot aparatūru, tieši autoklāvus, kas atbilst visiem kvalitātes standartiem. Jaunās iekārtas, veicot sterilizāciju, nebojās ne instrumentus, ne materiālus. Arī telpas sagatavojam tā, lai atsevišķās to daļās varētu izvietot iekārtas konkrētu sterilizēšanas funkciju izpildei. Mums nodaļā ir ļoti labs, saliedēts kolektīvs, tagad strādāt būs ērtāk, daudzpusīgāk,” sacīja sterilizācijas nodaļas virsmāsa Valda Stanne.
Ar Cēsu rajona padomes finansiālu atbalstu jau aprīļa beigās mūsu slimnīcā pacientiem varēs veikt izmeklējumus ar magnētiskās rezonanses iekārtu. Pašvaldība, domājot par stacionāra attīstību un pakalpojumu kvalitāti, uz līzinga iegādājās “Hitachi” magnētiskās rezonanses iekārtu par 330 tūkstošiem latu.
“Līzingu atmaksāsim kopīgiem spēkiem, daļu segs rajona padome, daļu slimnīca. Šāda aparatūra bija ļoti nepieciešama, lai kvalitatīvi pacientiem izmeklētu mīkstos audus- asinsvadus, nervus. Bez tam izmeklējuma laikā cilvēks nesaņem radioaktīvo starojumu, kādu dabū no rentgena stariem,” vērtēja Iveta Ozoliņa un bija pārliecināta, ka aprīļa beigās speciālisti jau gaidīs pirmos pacientus.
“Valstī uz šo izmeklējumu ir lielas pacientu rindas. Līdzīgas iekārtas plāno darboties Gulbenes, Valmieras slimnīcā, bet darba mums noteikti netrūks un slodze būs milzīga, jo diagnostikā pietrūkst kvalificētu speciālistu. Jaunie, rezidenti, kas izmācījušies, atrod darbu ārvalstīs. Taču visnotaļ piekrītu, ka šādas tehnoloģijas ir nepieciešamas arī pie mums, jo esam Eiropas valsts, tur šādi izmeklējumi pieejami vai katrā slimnīcā,” uzsvēra diagnostikas nodaļas vadītāja Sandra Kiršteine.
Izmantojot valsts investīciju programmā piešķirtos līdzekļus, līdz maija beigām visos slimnīcas gaiteņos un speciālistu darba telpās būs nomainīti logi. Slimnīcas vadība lēš, ka tā būs panākta daudz augstāka siltumefektivitāte un telpas izskatīsies daudz gaumīgākas.
Komentāri