Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nē – kūlas dedzināšanai

Druva
23:00
17.04.2007
6

Kampaņas „Nē – kūlas dedzināšanai 2007” laikā vakar trīs rajona skolās – Cēsu Pastariņa, Skujenes un Sērmūkšu pamatskolā viesojās mākslinieki ar muzikālu priekšnesumu „Kāpēc raudāja stārķis”.

Mākslinieku apvienības „Mazā ģilde” dalībnieki Inta Paleja un Andris Gailītis bērniem un jauniešiem izrādīja emocionālu stāstu par kūlas dedzināšanas postošajām sekām. Stāstu par izraisīto kaitējumu dabai šopavasar iecerēts parādīt 60 Latvijas skolās, lai to noskatītos apmēram 11 tūkstoši skolēnu. Kampaņas veidotāji cer, ka pēc priekšnesuma caur bērnu atsauksmēm informāciju saņems arī skolēnu ģimenes un paplašināsies cilvēku loks, kuri būs zinoši par kūlas ugunsgrēku atstātajām negatīvajām sekām.

Decembrī skolas, arī Skujenes pamatskola, saņēma Vides ministrijas un Iekšlietu ministrijas atzinības rakstu par aktīvu dalību plakātu konkursā. Audzēkņus izteikt savu attieksmi zīmējumos bija rosinājušas skolotājas Agnese Caunīte – Bērziņa un Sandra Slavišena – Dorša. Pēc tam skolas pārstāvji bija gaidīti viesi konkursa noslēgumā, kas notika Rīgā, Ugunsdzēsības muzejā. Pašlaik Latvijas Dabas muzejā skatāma interesantāko plakātu „Nē – kūlas dedzināšanai” izstāde, bet darbi sakārtoti arī videoversijā, kuru demonstrē priekšnesuma ”Kāpēc raudāja stārķis” skatītājiem.

Skujenes skolas audzēkņi Gita un Mārtiņš Vasiļjevi, Salvis Slavišēns un Edgars Cīrulis ar prieku atceras braucienu uz konkursa noslēgumu Rīgā. Salvis un Mārtiņš zīmējuma centrā attēlojuši cilvēku, kura rīcība ar sērkociņiem pašam un dabai atnesusi postu. Edgara plakāts uzrunā ar krāsu spēli – baltās, melnās un sarkanās krāsas kontrastu, ko izraisa ugunsgrēks.

”Zīmējumu konkursā tik aktīvi piedalījāmies tāpēc, ka šis ir labs veids, kā ar bērniem runāt par laukos ļoti aktuālo tēmu – kūlas dedzināšanas postu,” komentēja skolas direktore Anda Lukstiņa.

Kampaņu „Nē – kūlas dedzināšanai 2007” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, organizē – valsts SIA „Vides projekti”, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu izglītošanai. Ar šī pavasara kampaņu iecerēts pievērst plašas sabiedrības uzmanību, informējot cilvēkus par ļaunumu, ko nodara kūlas dedzināšana. Ar “Latvijas Pasta”, “Latvijas Dzelzceļa”, izglītības satura un eksaminācijas centra un Iekšlietu ministrijas patruļu starpniecību ir izplatīti plakāti, kartītes un uzlīmes par kūlas dedzināšanas tematiku. Pastkartēm un uzlīmēm izmantoti plakātu konkursos iegūtie mākslinieku un skolēnu darbi.

Daudzviet Latvijā kūlas dedzināšana ir ierastāks pavasara darbs par lauku sakopšanu rudenī. Aizaugušās pļavas un grāvji, mežmalas, krūmāji un sadzīves atkritumu kaudzes daudziem liekas piemērotas dedzināšanai. Kampaņas rīkotāji uzsver, ka šāda rīcība nodara nopietnu kaitējumu ne tikai videi, bet arī pašiem cilvēkiem. Dedzinot kūlu, apkārtējā vidē nonāk dioksīni un furāni – bīstami hloru saturoši savienojumi, kas pieder pie noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Toksiskās vielas uzkrājas augsnē un dzīvajos organismos, bet cilvēka organismā dioksīni un furāni var nonākt ar pārtiku, ieelpojot un caur ādu, izraisot imunitātes vājināšanos, elpošanas orgānu saslimšanas un vēzi. Kampaņas veidotāji uzsver, ka kūlas dedzināšana kaitē ne tikai Latvijas videi, bet arī apdraud veselību.

Apdrošināšanas sabiedrība ”If Latvija” veikusi pētījumu par kūlas dedzināšanu un tajā secināts, ka 28 procenti Latvijas iedzīvotāju dedzinājuši kūlu. Lielākā daļa no viņiem to darījuši vairākkārt. Aktīvākie kūlas dedzinātāji izrādījušies cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi