Tuvojas siltais laiks, kad cilvēki steigsies pie upēm un ezeriem, lai baudītu sauli, peldētos un atpūstos. Tāpēc vērts ieskatīties, kas likumdošanā teikts par tauvas joslām, jo ne reizi vien izcēlušies konflikti starp atpūtniekiem un zemju īpašniekiem, kuru īpašums robežojas ar ūdenskrātuvēm. Pirmie sūdzas, ka viņiem neļauj rīkot piknikus, otrie pārmet atpūtniekiem apkārtnes piegružošanu un sliktu uzvedību.
Zvejniecības likumā definēts, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Dabiskās tauvas joslas platums ir: gar privāto ūdeņu krastiem – četri metri; gar pārējo ūdeņu krastiem – desmit metri; gar jūras piekrasti – 20 metri.
Ko drīkst darīt tauvas joslā un kādas darbības tomēr jāsaskaņo ar tuvējās teritorijas īpašnieku? Likumā noteikts, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta: kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumiem.
Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta: laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana; laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts; zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības; ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.
Tātad skaidri un gaiši teikts, ka bez saskaņošanas drīkst tikai pastaigāties, bet, ja vēlaties sauļoties vai kā citādi atpūsties, jāmeklē zemes īpašnieks. Ja izmantosit šo teritoriju uz savu galvu, neievērosiet vides tīrību un pieklājības normas, īpašnieks var nākt un aizrādīt. Likums paliek likums. Bet Cēsu tuvumā pie ūdeņiem taču ir pietiekami daudz atpūtas vietu, kas ir pašvaldību apsaimniekošanā, un tās ierīkotas tieši šim nolūkam.
Komentāri