Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Diennakts problēmas atrisināšanai

Jānis Gabrāns
00:00
02.11.2019
3
Klimatons

Vienlaikus vairāk nekā simts pasaules pilsētās norisinājās 24 stundu hakatons, kurā dalībnieki meklēja risinājumus klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Tāds notika arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē.

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ilgst 48 vai 24 stundas, tā mērķis izveidot komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus izvirzītajām problēmām. Sadarbībā ar Cēsu pašvaldību dalībniekiem tika definēti divi temati: ekosistēmu pakalpojumi un tūrisms; klimats. Ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kā ekosistēmu pakalpojumi var palīdzēt videi draudzīgam, unikālam un uz kūrorta bāzes veidotam tūrismam, kā novērtēt dabas vērtības un izmantot tūrisma produktu attīstīšanai, neradot tām papildu slodzi, kā pašvaldībai būt veiksmīgam mediatoram starp dabas aizsardzību un tūrisma radīto spiedienu.

Dalībnieki sadalījās sešās komandās, lai kopīgi radītu idejas vai prototipus inovatīvām tīmekļa, mobilās vai virtuālās realitātes lietotnēm, kas palīdzētu novērtēt pilsētas attīstības ietekmi uz ekosistēmu un tās pakalpojumiem vai risinātu kādu no klimata pārmaiņu vai/un pilsētvides izaicinājumiem. Komandām palīdzēja dažādu jomu speciālisti – mentori.

Komanda “Hike and bike” piedāvāja veidot mobilo lietotni, kurā apkopoti velo un gājēju maršruti, tā popularizējot videi draudzīgu tūrismu.
Komanda “Explore this” prezentēja aplikāciju, kurā atrodami ne tikai pieprasītākie tūrisma objekti, bet ikviens ievērības cienīgs objekts, turklāt, izmantojot virtu­ālās iespējas, parāda, kā objekts izskatījies agrāk.

Komanda “Laiva drons” savu ieceri nosauca par maluzvejnieku murgu. Viņu piedāvājums – izveidot dronu, kas peld ūdenī, reaģē uz kustību un dod ziņu, ja pie upes kaut kas notiek.

“Plan arrivals” piedāvāja izveidot digitālu platformu, kas modelētu iespējamo tūristu plūsmu. Pamatojums – jo konkrētā vietā vairāk tūristu, jo lielākas problēmas – trūkst tualešu, palielinās atkritumu daudzums, iespējams, kafejnīcās beidzas dzērieni.

Komandas “Not rail” ideja bija bezatkritumu tūrisma veicināšana, savukārt komanda “To bee” uzmanību pievērsa bitēm. Viņu iecere – izvietot bišu dravu Gaujas nacionāla parka teritorijā, stropiem pievienot sensorus, kas interesentiem jebkur pasaulē ļautu virtuāli iekļūt stropā un redzēt, kā dzīvo bites.

Pirms uzvarētāja paziņošanas RTU zinātņu prorektors Tālis Huhna norādīja, ka uzvarētāji ir visi: “Viens no universitātes mērķiem saistībā ar zaļo ideju ir to izplatīt visā Latvijā, un šis hakatons ir viens no soļiem. Uzvarētājiem būs iespēja braukt uz pasākumu Somijā, kur, iespējams, varēs sastapt mentorus, investorus un varbūt pat tikt uz lielo finālu.”

Galveno balvu, ko dāvāja projekts “Augmented Urbans”, kurā piedalās arī Cēsu pašvaldība, saņēma komanda “Plan arrivals” – Dāvis Immurs, Raivis Studens un Marika Kacare – no karšu izdevniecības “Jāņu sēta”.

Viņi pastāstīja, ka darba gaitā sākotnējā ideja krietni mainījusies.

“Sākām ar Cēsu pašvaldības teikto, ka Cīrulīšu dabas takām nākas izjust arvien lielāku tūristu slodzi, vajadzētu meklēt iespējas to novirzīt arī citviet. Nonācām pie idejas, ka tūristu plūsmu varētu prognozēt, to varētu izmantot pašvaldības, vietējais bizness, aktīvā tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Var teikt, no viena objekta šis piedāvājums izauga līdz plašākam mērogam,” teica D. Immurs.

M. Kacare piebilda, ka, modelējot situāciju, svarīgi dati, tos plānots iegūt no klientiem, kā arī izmantot publiski pieejamu informāciju, piemēram, laika apstākļu prognozes, kas ir viens no apmeklētāju plūsmas ietekmētājiem.

R. Studens norādīja, ka līdz Somijai ideja jāpilnveido: “Vairāk pievērsīsimies iegūstamajiem datiem, kā tos likt kopā, analizēt, lai precīzāk modelētu situāciju.”

Žūrijā darbojās arī Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis, kurš atzinīgi vērtēja pasākumu: “Svarīgi saprast, vai idejas, kas izskanēja, tiek realizētas kaut vai daļēji. Vistuvāk īstenošanai bija priekšlikums par zero waste pastaigu maršrutiem, tas īpaši saistoši, jo esam sevi definējuši par bezatkritumu pilsētu. Prieks, ka RTU atveda šo pasākumu uz Cēsīm, ka te veidojas ideju mākonis, kas var sekmēt attīstību.”

Vides risinājumu institūta direktore Inese Suija – Markova novērtēja to, ka vides problēmas tiek kombinētas ar datiem: “Tā ir milzīga problēma, ka pieņemam lēmumus, ko darīt dabā, neanalizējot cēloņsakarības, nebalstoties uz datiem. Tāpēc patika uzvarētāju iecere par tūristu plūsmas modelēšanu, jo nākotnē gudrus lēmumus varēs pieņemt, tikai balstoties datos.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi